Arnolds Indriksons

Vikipēdijas lapa
Arnolds Pēteris Indriksons
Arnolds Pēteris Indriksons
Personas dati
Dzimis 1893. gada 1. septembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rīga, Krievijas impērija
Miris 1941. gada 27. jūlijā (47 gadu vecumā)
Karogs: Padomju Savienība PSRS, Maskava
Pārstāvētā valsts Karogs: Krievijas Impērija Krievijas impērija
Profesionālā informācija
Sporta veids vieglatlētika

Arnolds Pēteris Indriksons (dzimis 1893. gada 1. septembrī (pēc vecā stila — 19. augustā[1]), miris 1941. gada 27. jūlijā) bija latviešu virsnieks un vieglatlēts, piedalījās 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Stokholmā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1893. gadā Rīgā tirgotāja Jura Indriksona un viņa sievas Karlīnes, dzimušas Ezeriņas, ģimenē.[1][2]

Darbojās Rīgas 2. riteņbraucēju klubā, LSB. Piedalījās 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Stokholmā, kur startēja 1500 m distancē, nav pārvarējis priekšskrējiena kārtu, rezultāts nav ticis fiksēts. 1912. gadā izcīnījis 2. vietu Krievijas čempionātā 400 m distancē (57,0 s).[3]

Pirmā pasaules kara laikā bija Krievijas armijas virsnieks. Pēc kara strādāja Līgatnes papīrfabrikā.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada septembrī viņu apcietināja un 1941. gada 27. jūlijā nošāva Butirku cietumā Maskavā.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Rīgas Sv. Ģertrūdes ev. lut. draudzes kristīto reģistrs. 1893. gads - Nr.378
  2. 2,0 2,1 Māra Japiņa /Federe/ par Federu ģimeni un vecāko mātes brāli Arnoldu Pēteri Indriksonu
  3. Andris Staģis. Latvijas vieglatlēti olimpiskajos 100 gados. RaKa, 1998. 190. lpp. ISBN 9984558657.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]