Arnolds Neibuts

Vikipēdijas lapa
Arnolds Neibuts
Arnolds Neibuts
Personīgā informācija
Dzimis 1889. gada 18. novembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Mežotnes pagasts, Bauskas apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija
Miris 1919. gada 8. februārī
Omska, Akmoļinskas apgabals
(tagad Karogs: Krievija Krievija)

Arnolds Neibuts bija latviešu revolucionārs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piedzima 1889. gadā Mežotnes pagastā kalēja ģimenē. LSDSP biedrs kopš 1905. gada. Piedalījās 1905.—1907. gada revolūcijā Jelgavā, 1907.—1912. gadā veicis revolucionāro darbu Baku un Omskā (no 1910. gada). No 1912. līdz 1917. gadam dzīvoja ASV, darbojās latviešu sociāldemokrātiskajos pulciņos (Ņujorkā), no 1915. gada bija Amerikas Sociālistiskās partijas latviešu sociāldemokrātu apvienības centrālkomitejas priekšsēdētājs (Čikāgā). 1917. gada aprīlī atgriezās Krievijā, iesaistījās padomju varas nodibināšanā Sibīrijā. Bija KSDSP Tālo Austrumu biroja priekšsēdētājs, Vladivostokas Strādnieku deputātu padomes priekšsēdētājs. 1918. gadā: Viskrievijas CIK loceklis, KK(b)P CK Sibīrijas biroja loceklis. Darbojās Čehoslovāku korpusa dumpja apspiešanas štābā. Pēc boļševiku evakuēšanās no Omskas palika pilsētā darbībai pagrīdē, kļuva par KK(b)P Omskas komitejas priekšsēdētāju. Viens no pret Kolčaku vērstās sacelšanās vadītājiem. 1919. gada februārī arestēts un nošauts.[1][2]

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vladivostokā un Omskā ir Neibuta iela (улица Нейбута), Omskas skvērā uzstādīta Neibuta biste.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Нейбут Арнольд Екабович (Яковлевич)». Белый Омск.
  2. М. Полэ. История «латышских стрелков». От первых марксистов до генералов КГБ. Издательство Родина, 2021.