Revolūcija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Revolūcija politikā ir būtiska, parasti strauja un vardarbīga valsts vai sabiedriskās iekārtas maiņa, reizēm organizēta sacelšanās ar tiesisku mērķi. Tā ir viena no attīstības procesa pusēm (blakus un pretstatā evolūcijai), kurai raksturīgs daļējs attīstības konsekvences un nepārtrauktības pārrāvums. Pats galvenais revolūcijas mērķis ir radīt jaunas tiesības pastāvošo vietā. Revolūcijas tiesiskais pamats ir tiesības uz dabiskajām tiesībām.

Haoss revolūcijā rodas tad, ja tā ir vardarbīga. Revolūcijas attīstību var prognozēt no cēloņiem - pazeminās tiesiskā apziņa, rodas nihilisms, ārējā konstitūcija ir uzspiesta. Galvenais spēks revolūcijā ir informācija, tāpēc revolucionāri vispirms cenšas ieņemt TV un radio raidītāju atrašanās vietas. Sabiedrība nekad nav un nevar būt vienaldzīga pret revolūciju- ir tikai noliedzēji un atbalstītāji. Pēc revolūcijas parādās tās atplūdi vienlaicīgi ar likumdošanas uzlabošanu un informācijas pieejamību.

Klasifikācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Revolūciju veidi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • sociālā revolūcija- kādas sabiedriskās iekārtas pamatpretrunas atrisinājums, kura rezultātā sabiedrība pāriet jaunā, augstākā kvalitātē; vēsturiski ilgstošs process, kurā visa sabiedrība pārvēršas; ir reformas un apvērsumi;
  • politiskā revolūcija- sociālās revolūcijas daļa, kad ar atrisinājumu tiek izveidota jauna politiska iekārta; valsts pāreja jauna politiskā spēka rokās.

Revolūcijas raksturs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • pozitīvs- izmaina politisko iekārtu, tiesības paliek nemainīgas;
  • sociāls- izmaina tiesības;
  • sociāli pozitīvs- mainās gan politiskā iekārta, gan tiesības.

Revolūcijas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]