Asari (Jūrmala)

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par Jūrmalas daļu. Par citām jēdziena Asari nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Asari
—  Pilsētas daļa  —
Asaru novietojums JūrmalāAsaru novietojums Jūrmalā
Koordinātas: 56°57′33″N 23°41′20″E / 56.95917°N 23.68889°E / 56.95917; 23.68889Koordinātas: 56°57′33″N 23°41′20″E / 56.95917°N 23.68889°E / 56.95917; 23.68889
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Pilsēta Jūrmala
Platība
 - Kopējā 2,1 km²
Augstums vjl m
Iedzīvotāji (2008)[1]
 - kopā 1 428
 - blīvums 680/km²

Asari ir Jūrmalas pilsētas daļa starp Mellužiem un Vaivariem. No dzelzceļa Lielupes pusē Asari robežojas ar citu Jūrmalas apdzīvoto vietu - Valteriem. Taču to saplūšanu vienotā apdzīvotā teritorijā ierobežo nelielais Viņķu purvs, kuru šķērso tikai daži ceļi.

Atrodas 28 km no Rīgas un ir ir populāra Jūrmalas atpūtas vieta. Līdz Pirmajam pasaules karam Asari bija nozīmīga zemeņu audzēšanas vieta, kuras Asaru stacijā sapakoja kravas vagonos, kurus piekabināja tālsatiksmes vilcienam un veda pārdot pamatā uz Pēterburgu. 1927. gadā Asaru rietumu daļā atklāja jaunu dzelzceļa pieturu Asari II, kuru 1938. gadā pārdēvēja par Vaivariem, tāpat kā visu stacijai tuvumā esošo Asaru daļu.

Nosaukums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savu nosaukumu Asari ieguvuši no šāda pat nosaukuma zemnieku mājām, kas šajā apvidū minētas jau 1713. gadā[2] Slokas baznīcas grāmatā. Jūras kāpās atradušās Lielasaru un Mazasaru mājas[3], kas piederēja Biju dzimtai. Vēlāk ap tām izveidojies Saušu zvejniekciems.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Asaru kūrmāja (nodega 1934. gadā).
Asaru pludmale ar zvejas ostu pirms Pirmā pasaules kara.
Grabes pansija Asaros.

Agrāk Asari atradās uz Nurmuižas īpašnieku Firksu zemes un to iedzīvotāji nodarbojušies ar zvejniecību. Gruntsgabali vasarniekiem sākti ierādīt pēc tam, kad 1827. gadā Kārlis Firkss blakus esošajos Mellužos uzbūvēja kūrmāju, nosauca par Karlsbādi (Karlsbad).

Zemeņu audzēšanas pirmsākumi Asaros meklējami pēc Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnijas atklāšanas 1877. gadā,[4] kad vasarnīcas īpašnieks Kortēzi no Francijas atvedis zemeņu šķirnes "Viktorija" stādus un iedēstījis tos savā gruntsgabalā starp Tālivalža un Spīdolas ielām pie dzelzceļa. Viņš zemeņu stādus iedevis Asaru stacijas priekšniekam Gailim, kas tos tālāk izplatījis saviem kaimiņiem. No Asaru stacijas zemeņu ogas sākumā ar vilcienu vai kuģīti pa Lielupi veda uz Rīgu, bet vēlāk no zemeņu kastes īpašos vagonos veda arī uz Pēterburgu.

Līdz Pirmajam pasaules karam Asari saglabāja lauciniecisku raksturu un šeit bija daudz mazāk izpriecu vietu kā pārējā Jūrmalā. Arī pansiju, viesnīcu un sanatoriju nebija daudz. Tajās pa vasarām apmetās luterāņu mācītāji un citi mierīgas atpūtas mīļotāji.[5] 1899. gadā tagadējos Vaivaros uzcēla sanatoriju, kas pēc Pirmā pasaules kara ieguva Asaru Sarkanā krusta sanatorijas vārdu. 20. gadsimta sākumā uzcēla Asaru kūrmāju (tā nodega 1934. gadā).

Zemgales ielā kopš 1920. gada darbojās Rīgas Jūrmalas 4. pamatskola, pastāvēja līdz 1981. gadam. 1983. gadā bijušajā Asaru pamatskolā atklāja Dabas aizsardzības muzeju. Asaru Sarkanā krusta sanatorijas vietā pēc Otrā pasaules kara nodibināja bērnu sanatoriju „Vaivari”.

Pēc Otrā pasaules kara Asaros ierīkoja Atpūtas parku ar ķēžu karuseli un lielo skatu riteni.

Asaru kapi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Asaru kapi atrodas jūras malā Kāpu ielā 85. Tajos ir Mārtiņa Šmalca veidots piemineklis (1939). Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu laikā 1915.-1919. gadā te apglabāti Jūrmalas teritorijā un tās apkārtnē kritušie 247 latviešu un krievu karavīri.

Ievērojami cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums
  2. Apinis K. Latvijas pilsētu vēsture. Rīgā, 1931. g., 51.lpp
  3. Plaudis Arvīds. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, Jumava, 1998., 245.lpp.
  4. [1]
  5. P. Belte. Rīgas Jūrmalas, Slokas nun Ķemeru pilsētas ar apkārtni. Vēsturisks apskats ar 204 ilustrācijām. 1935. 124 lpp.