Astrīde Ivaska

Vikipēdijas lapa
Astrīde Ivaska
Personīgā informācija
Dzimusi 1926. gada 7. augustā
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Mirusi 2015. gada 24. martā (88 gadi)
Dzīves vieta Rīga
Tautība latviete
Vecāki Mārtiņš Hartmanis
Brāļi Juris Hartmanis
Dzīvesbiedrs Ivars Ivasks
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejniece
Valoda latviešu valoda
Žanri dzeja

Astrīde Ivaska (dzimusi 1926. gada 7. augustā Rīgā, mirusi 2015. gada 24. martā)[1] bija latviešu dzejniece.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1926. gadā Latvijas armijas ģenerāļa Mārtiņa Hartmaņa un viņa sievas Irmas, dzimušas Liepiņas, ģimenē. Mācījās Rīgas 1. valsts ģimnāzijā un Rīgas Franču licejā. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā viņas tēvu deportēja uz PSRS un nogalināja. Otrā pasaules kara beigās viņas māte ar bērniem pameta Latviju un devās bēgļu gaitās uz Vāciju.

Vācijā Astrīde absolvēja Hānavas nometnes latviešu ģimnāziju un Marburgas Universitātē studēja romāņu, ģermāņu un slāvu valodu (1946—1949). 1949. gadā apprecējās ar igauņu dzejnieku Ivaru Ivasku un pārcēlās uz dzīvi ASV.

No 1950. līdz 1952. gadam viņa strādāja Minesotas Universitātes bibliotēkā. No 1958. līdz 1966. gadam bija Minesotas Sv. Olafa koledžas un Oklahomas Universitātes valodu pedagoģe. No 1962. līdz 1982. gadam darbojās žurnāla "Jaunā Gaita" redakcijā. 1991. gadā kopā ar dzīvesbiedru pārcēlās uz dzīvi Fauntinstaunā Īrijā. 2001. gadā atgriezās Latvijā.

Mirusi 2015. gadā, urna ar viņas pelniem apglabāta Pelču pagasta Rimzātu kapos.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Zinaīdas Lazdas balva (1969),
  • PBLA Kultūras fonda balva (1973),
  • Jāņa Jaunsudrabiņa balva (1981),
  • Kārļa Goppera fonda balva (1984),
  • Triju Zvaigžņu ordenis, IV šķira (2001),
  • Literatūras gada balva par mūža ieguldījumu (2008).

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzejoļu krājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ezera kristības. Šipenville: Upeskalns, 1966.
  • Ziemas tiesa. Šipenville: Upeskalns, 1968.
  • Solis silos. Stokholma: Daugava, 1973.
  • Gaisma ievainoja. Stokholma: Daugava, 1982.

Citi izdevumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Līču loči [dzejproza]. Stokholma: Daugava, 1981.
  • Pārsteigumi un atklājumi [bērniem]. Annarbora: Ceļinieks, 1984.
  • Vārdojums [dzejas izlase]. Bostona: LaRAs grāmatu klubs, 1987.
  • Ivars Ivasks. Verandas grāmata. Atdz. A. Ivaska. Rīga: Liesma, 1992.
  • Vārdojums. Līču loki [dzejas un dzejprozas kopojums]. Rīga: Liesma, 1993.
  • ...jo rudens ir mans atgriešanās laiks. Rīga: Preses nams, 1998.
  • Pasaules pagalmos [dzejprozas kopojums]. Rīga: Pētergailis, 2003.
  • Dzeja un atdzeja [kopota dzeja]. Rīga: Pētergailis, 2008.

Citās valodās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • At the Fallow's Edge. Atdz. Inara Cedrins. Santa Barbara: Mudborn Press, 1981.
  • Oklahoma Poems [angļu valodā sarakstītie dzejoli]. Norman: Poetry Around, 1990.
  • Leiud. Tallinn: Loomingu Raamatukogu, 1996.
  • Maailma taskussa. Atdz. Jatta Krug. Helsinki: Like, 2002.
  • Seawords and Other Poems. Atdz. Inara Cedrins. Autorizdevums (Kindle edition), 2014.
  • Mere silmad [Jūras acis]. Atdz. Liivija Viitol. Libri Livoniae, 2016.

Par autori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Anita Rožkalne. Lauva: dzejniece Astrīde Ivaska. Rīga: LU LFMI, 2012.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Mirusi dzejniece Astrīde Ivaska». Ir.lv. 2015. gada 25. martā. Skatīts: 2015. gada 25. martā.