Bioloģiskā daudzveidība

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Bioloģiskā daudzveidība jeb biodaudzveidība ir visu dzīvības formu variācija jebkurā bioloģiskās organizācijas līmenī.

Bioloģiskā daudzveidība ietver trīs līmeņus:

  1. Ģenētiskā daudzveidība
  2. Sugu daudzveidība
  3. Ekosistēmu daudzveidība.
  • Pēdējos gados izšķir arī ceturto bioloģiskās daudzveidības līmeni — ainavu daudzveidību.

1992. gadā Apvienoto Nāciju Zemes Sammita laikā Riodežaneiro pieņēma konvenciju „Par bioloģisko daudzveidību”, kura definē bioloģisko daudzveidību kā „dzīvo organismu formu dažādību jebkurā vidē, ieskaitot sauszemi, jūru un citas ūdens sistēmas, kā arī ekoloģiskos kompleksus, kuru daļa tie ir, tas iekļauj daudzveidību starp sugas indivīdiem, starp sugām un starp ekosistēmām.

Bioloģiskās daudzveidības noteikšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bioloģiskā daudzveidība ir plašs jēdziens, tādēļ dažādi mērīšanas līdzekļi ir izveidoti, lai empīriski noteiktu bioloģisko daudzveidību. Katrs daudzveidības mērs ir saistīts ar konkrēto datu izmantošanas veidu. Ekologi izmanto šādus trīs rādītājus, lai novērtētu daudzveidību:

Daudzveidības saglabāšanas nepieciešamība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bioloģiskā daudzveidība, kas mūsdienās pastāv uz Zemes ir rezultāts 4 miljardu gadu evolūcijai. Pašlaik dzīvība uz zemeslodes ir nonākusi masu iznīkšanas posmā[1]. Pēc D.S. Vudrūfa datiem[2] katru gadu izmirst no 3 000 — 30 000 sugu no kopējā vairāk kā 10 miljonu sugu skaita, kas apdzīvo zemeslodi. Daži aprēķini pat novērtē daudzveidības samazināšanos par 140 000 sugu gadā (balstīts uz sugas-apgabala teoriju)[3] Tādējādi pašreizējais sugu izmiršanas līmenis ir 50 — 500 reizes augstāks nekā kādreizējais, turklāt tas nepārtraukti palielinās.

Bioloģiskās daudzveidības draudi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Faktori, kas apdraud bioloģisko daudzveidību tiek klasificēti dažādos veidos. Edvards Osborns Vilsons iedala daudzveidības draudus HIPPO, kas ir saīsinājums no - dzīvotnes iznīcināšana, invazīvās sugas, piesārņojums un cilvēku pārapdzīvotība. Tomēr autoritatīvākā klasifikācija, ko lieto šodien, ir IUCN (International Union for Conservation of Nature and Natural Resources) draudu klasifikācija [nepieciešama atsauce]:

Viens no bioloģiskās daudzveidības piemēriem - koraļļu rifu daudzveidība

Dzīvotnes iznīcināšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā daļa sugu iznīkšanas notiek cilvēku aktivitātes dēļ, jo īpaši augu un dzīvnieku dabisko dzīvotņu iznīcināšana. Izmiršanas rādītāju paaugstināšanās ir galvenokārt cilvēku organisko resursu patēriņa dēļ, īpaši tropisko lietus mežu iznīcināšanas rezultātā.

Eksotiskās (invazīvās) sugas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Liela unikālo sugu daudzveidība visā pasaulē eksistē tikai tādēļ, ka tās ir atdalītas ar dabiskām barjerām, galvenokārt, lielām upēm, jūrām, okeāniem, kalniem un tuksnešiem. Šīs barjeras dabiskos procesos nav viegli šķērsojamas, tomēr cilvēce ir izveidojusi transporta sistēmu, kuras rezultātā sastopas sugas, kuras nekad evolūcijas procesā nebūtu nonākušas saskarsmē. Plaša eksotisko sugu introdukcija ir nopietns potenciālais drauds bioloģiskajai daudzveidībai. Invazīvajām sugām bieži vien ir īpašības, kas padara tās īpaši konkurētspējīgas, ar spējām labi nostiprināties un ātri izplatīties, samazinot endēmo sugu efektīvo dzīvotni.

Ģenētiskais piesārņojums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Konkrēta reģiona dabiskās sugas var tikt apdraudētas caur nekontrolētu ģenētiskās informācijas plūsmu, piemēram, hibridizāciju un jauna ģenētiskā materiāla ienešanu, kas var novest pie ģenētiskās homogenizācijas un vietējo genotipu aizvietošanas.

Hibridizācija un ģenētika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lauksaimniecībā un lopkopībā zaļā revolūcija popularizēja konvencionālās hibridizācijas izmantošanu, lai palielinātu ražu, izveidojot augstražīgas varietātes. Šīs varietātes tika radītas piemērotas vietējam klimatam un rezistentas pret vietējiem kaitēkļiem, tādējādi noveda pie daudzu sākotnējo krustojumu iznīkšanas vai apdraudēšanas. Tas noved pie ģenētiskās daudzveidības samazināšanās un ģenētiskās erozijas.

Klimata pārmaiņas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā viens no galvenajiem draudiem bioloģiskajai daudzveidībai pēdējā laikā ir atzīta globālā sasilšana.

Bioloģiskās daudzveidības karstie punkti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1988. gadā ekologi Normans Meijerss un Rasels Mitermeijers nāca klajā ar ekosistēmu klasifikāciju, kas īpaši izdala tā sauktos "bioloģiskās daudzveidības karstos punktus" kā prioritārus bioloģiskās daudzveidības aizsardzības reģionus[4]. Vairākas dabas aizsardzības organizācijas ir izveidojušas bioloģiskās daudzveidības karsto punktu sarakstus.


Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Hawkes JG, Maxted N, Ford-Lloyd BV 2000. The ex situ conservation of plant genetic resources. London: Kluwer Academic Publishers, 250 pp.
  2. . Declines of biomes and biotas and the future of evolution. - Proceedings of the National Academy Sciences, USA 98: 5471—5476.
  3. S.L. Pimm, G.J. Russell, J.L. Gittleman and T.M. Brooks, The Future of Biodiversity, Science 269: 347—350 (1995)
  4. Myers, N. The Environmentalist 8 187-208 (1988)