Banska Bistrica

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Banska Bistrica
Banska Bistricas centrālais laukums
Banska Bistricas centrālais laukums
Flag of Banska Bistrica
Karogs
Banska Bistrica
Ģerbonis
Banska Bistrica
Red pog.png
Banska Bistrica
Koordinātas: 48°44′18″N 19°09′26″E / 48.73833°N 19.15722°E / 48.73833; 19.15722Koordinātas: 48°44′18″N 19°09′26″E / 48.73833°N 19.15722°E / 48.73833; 19.15722
Valsts Karogs: Slovākija Slovākija
Apgabals Banska Bistricas apgabals
Apriņķis Banska Bistricas apriņķis
Pilsētas tiesības 1255
Platība
 - Kopējā 103,38 km²
Augstums vjl 345 m
Iedzīvotāji (2013)
 - kopā 79 368
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa: www.banskabystrica.sk

Banska Bistrica (slovāku: Banská Bystrica) - pilsēta Slovākijas centrālajā daļā Zemo Tatru (Nízke Tatry) un Lielās Fatras piekalnē pie Hronas upes. Labi saglabājusies vecpilsēta. Apkārtnē kalnu kurorti.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētas tiesības no 1255. gada. Tāpat kā vairums Slovākijas pilsētu, tā gadsimtiem atradusies Ungārijas sastāvā, tās ungāriskais nosaukums ir Bestercebāņa (ungāru: Besztercebánya). Kopš 15. gadsimta beigām, kad pilsētas apkaimē radās Fugeru un Turzo ģimenēm piederoši vara ieguves uzņēmumi, Banska Bistrica kļuva par lielāko vara ieguves centru pasaulē. 16. gadsimtā pilsēta bija viens no Slovākijas protestantisma centriem. Banskā Bistricā 1620. gadā par Ungārijas karali tika ievēlēts Gābors Betlens. Pēc atradņu izsīkšanas Banska Bistrica kļuva par vieglās rūpniecības centru.

Pēc Pirmā pasaules kara iekļāvās Čehoslovākijā. Otrā pasaules kara laikā 1944. gada 29. augustā Banskā Bistricā sākās Slovākijas Nacionālā sacelšanās. No 1993. gada - Slovākijā.

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Banska Bistricā kopš 1996. gada atrodas Slovākijas pasta (Slovenská pošta) galvenā mītne. Šeit atrodas arī Slovākijas Meža dienesta (Lesy SR) galvenais birojs.

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Banska Bistricā atrodas 1992. gadā dibinātā Mateja Bela universitāte, darbojas valsts opera (Štátna opera v Banskej Bystrici). No muzejiem, iespējams, ievērojamākais ir Slovākijas Nacionalās sacelšanas]] muzejs ar militārās tehnikas kolekciju.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc etniskās piederības vairums pilsētas iedzīvotāju ir slovāki (94,7 %). Pēc reliģiskās pārliecības - katoļi (46,6 %), nereliģiozi (30,2 %), luterticīgie (13,9 %).

Banska Bistrica ir hokejista Petera Budaja (Peter Budaj, 1982), komponista Jana Cikera (Ján Cikker, 1911-1989), futbolista Mareka Hamšīka (Marek Hamšík, 1987), hokejista Mihala Handzuša (Michal Handzuš, 1977), aktrises Barbaras Nedeljākovas (Barbara Nedeljáková, 1979), futbolista Andreja Rendlas (Andrej Rendla, 1990), futbolista Jabuba Silvestra (Jakub Sylvestr, 1989), hokejista Tomāša Surovija (Tomáš Surový, 1981) un hokejista Riharda Zednīka (Richard Zedník, 1980) dzimtā pilsēta.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]