Sudrabs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sudrabs
47


1
18
18
8
2
Ag

107,8682 g/mol

[Kr]4d105s1
Ag-TableImage.svg
Silver native etched out of Calcite - Hua Gans Hui, Liaoning province, China.jpg    Five Latvian Lats 1931.jpg
Kodināta dabiskā sudraba paraugs un 5 latu monēta no sudraba
Oksidēšanas pakāpes +2, +1
Elektronegativitāte 1,93
Blīvums 10490 kg/m3
Kušanas temperatūra 1234,93 K (961,78 °C)
Viršanas temperatūra 2435 K (2162 °C)

Sudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ag un atomskaitli 47. Dabā sudrabs ir sastopams brīvā veidā un savienojumos ar sēru un hloru. Sudrabs ir metāls ar vislielāko elektrovadītspēju un siltumvadītspēju. Savienojumos sudrabam var būt oksidēšanas pakāpe +1 un +2. Lielākajā daļā savienojumu sudrabs ir vienvērtīgs.

Sudraba tīrradņi ir ļoti reti, daudz retāki nekā zelta. Toties tie var svērt vairākus simtus kilogramu. Ar laiku sudraba rotaslietas apsūbē un kļūst tumšas, jo notiek ķīmiskā reakcija ar gaisā esošajām sērūdeņraža zīmēm:

4Ag + 2H2S + O2 → 2Ag2S + 2H2O

Reakcijas gaitā veidojas melns, ūdenī nešķīstošs sudraba sulfīds.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sudrabs bija zināms metāls jau senajos laikos. Ir zināms, ka to tīrā veidā ieguva vismaz 3000 gadus p.m.ē. Senajā Romā to izmantoja naudas kalšanā.

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabā atrasts sudraba gabaliņš

Sudraba tīrradņi ir ļoti reti, daudz retāki nekā zelta. Toties tie var svērt vairākus simtus kilogramu. Visvairāk sudrabs tiek iegūts Peru, Bolīvijā, Meksikā, Ķīnā, Austrālijā, Čīlē, Polijā un Krievijā. Ir atklāti lieli sudraba krājumi Tadžikistānā.

Izotopi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabā ir sastopami divi stabili sudraba izotopi: sudrabs–107 (51,839% no kopējā sudraba daudzuma) un sudrabs–109 (48,161%).[1] Ir zināmi vēl 36 mākslīgi iegūti radioizotopi, kuru masas skaitlis ir no 93 līdz 130.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sudrabu tā fizisko un ķīmisko īpašību dēļ izmanto daudzās tehnikas un citās nozarēs — elektronikā, elektrotehnikā, precīzajā mašīnbūvē, raķešbūvē un medicīnā. Sudrabu un tā sakausējumus lieto juvelierizstrādājumu un monētu izgatavošanā. Sudraba bromīdu AgBr izmanto fotogrāfijā gaismjutīgo fotomateriālu ražošanā.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Isotopes of the Element Silver (angliski). Jefferson Lab. Atjaunināts: 2014. gada 3. martā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]