Sudrabs

Sudrabs
47 1 18 18 8 2 Ag 107,8682 g/mol [Kr]4d105s1
Kodināta dabiskā sudraba paraugs un 5 latu monēta no sudraba
Oksidēšanas pakāpes	+2, +1
Elektronegativitāte	1,93
Blīvums	10490 kg/m3
Kušanas temperatūra	1234,93 K (961,78 °C)
Viršanas temperatūra	2435 K (2162 °C)

Sudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ag un atomskaitli 47. Dabā sudrabs ir sastopams brīvā veidā un savienojumos ar sēru un hloru. Sudrabs ir metāls ar vislielāko elektrovadītspēju un siltumvadītspēju. Savienojumos sudrabam var būt oksidēšanas pakāpe +1 un +2. Lielākajā daļā savienojumu sudrabs ir vienvērtīgs.

Sudrabu tā fizisko un ķīmisko īpašību dēļ izmanto daudzās tehnikas un citās nozarēs - elektronikā, elektrotehnikā, precīzajā mašīnbūvē, raķešbūvē un medicīnā. Sudrabu un tā sakausējumus lieto juvelierizstrādājumu un monētu izgatavošanā. Sudraba bromīdu AgBr izmanto fotogrāfijā gaismjutīgo fotomateriālu ražošanā.

Sudraba tīrradņi ir ļoti reti, daudz retāki nekā zelta. Toties tie var svērt vairākus simtus kilogramu. Ar laiku sudraba rotaslietas apsūbē un kļūst tumšas, jo notiek ķīmiskā reakcija ar gaisā esošajām sērūdeņraža zīmēm:

4Ag + 2H₂S + O₂ → 2Ag₂S + 2H₂O

Reakcijas gaitā veidojas melns, ūdenī nešķīstošs sudraba sulfīds.

Skatīt arī

• Zelts

Ķīmisko elementu periodiskā tabula

H

He

Li

Be

B

C

N

O

F

Ne

Na

Mg

Al

Si

P

S

Cl

Ar

K

Ca

Sc

Ti

V

Cr

Mn

Fe

Co

Ni

Cu

Zn

Ga

Ge

As

Se

Br

Kr

Rb

Sr

Y

Zr

Nb

Mo

Tc

Ru

Rh

Pd

Ag

Cd

In

Sn

Sb

Te

I

Xe

Cs

Ba

La

Ce

Pr

Nd

Pm

Sm

Eu

Gd

Tb

Dy

Ho

Er

Tm

Yb

Lu

Hf

Ta

W

Re

Os

Ir

Pt

Au

Hg

Tl

Pb

Bi

Po

At

Rn

Fr

Ra

Ac

Th

Pa

U

Np

Pu

Am

Cm

Bk

Cf

Es

Fm

Md

No

Lr

Rf

Db

Sg

Bh

Hs

Mt

Ds

Rg

Cn

Uut

Fl

Uup

Lv

Uus

Uuo

Sārmu metāli

Sārmzemju metāli

Lantanīdi

Aktinīdi

Pārejas metāli

Citi metāli

Pusmetāli

Citi nemetāli

Halogēni

Cēlgāzes