Bohēmijas Agnese

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Svētā Agnese no Prāgas
St Agnes tending the sick.jpg
Bohēmijas Agnese apkopjot slimnieku, 1482. gadā
Jaunava, klariste, princese
Dzimis 1211. gada 20. jūnijā

Prāga,
Bohēmija
(tagad Karogs: Čehija Čehija)
Miris 1282. gada 2. martā

Prāga, Bohēmija (tagad Karogs: Čehija Čehija)
Godā Romas katoļu baznīca
Beatifikācija 1874. gadā — pāvests Pijs IX
Kanonizācija 1989. gada 12. novembrī, Vatikāns — pāvests Jānis Pāvils II
Svētvieta Svētās Agneses klosteris Prāga, Karogs: Čehija Čehija
Piemiņas diena 2. marts
Svētais aizbildnis Čehija

Bohēmijas Agnese, jeb Agnese no Prāgas (čehu: Svatá Anežka Česká, dzimusi 1211. gada 20. jūnijā, mirusi 1282. gada 2. martā) gadā, bija Čehijas karaļa Otokāra I meita. 1989. gadā viņa kanonizēta par katoļu baznīcas svēto. Viņas māte - Konstance bija Ungārijas karaļa Aleksandra II māsa, bet, cita katoļu svētā, Elizabete no Ungārijas bija Agneses māsīca.

Bērnība un jaunība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Agnese piedzima kā jaunākais bērns Čehijas karaļa Otokāra I Pšemisla un viņa sievas Konstances četru bērnu ģimenē. Triju gadu vecumā, vecāki izlēma viņu izdot par sievu kādam no trim Silēzijas hercoga Henrika I Bārdainā dēliem. Tādēļ, kopā ar vecāko māsu Annu, viņa devās uz Polijas galmu, Šlonskā. Dzīvojot Tžebņicā viņa tika atstāta Henrika sievas, Svētās Jadvigas aizbildniecībā un uzturējās cisterciešu klosterī, kur tika izglītota un apguva reliģiskās dzīves pamatus.

Tā kā viens no Silēzijas hercoga dēliem, Henriks Dievbijīgais, apprecēja Agneses māsu Annu, bet pārējie divi priekšlaicīgi mira, plāni par Agneses laulībām neizdevās un viņa atgriezās Prāgā. Vēlāk vecāki nolēma viņu izprecināt imperatora Frīdriha II dēlam Henriham, bet nezināmu iemeslu dēļ laulības neizdevās, līdz kamēr viņas roku lūdza pats Frīdrihs II. Agnese nepiekrita šim bildinājumam, pamatojot, ka vēlas savu dzīvi veltīt Dievam. Lai laulības nenotiktu viņa arī meklēja atbalstu pie pāvesta Gregora IX. Pēc šī notikuma, imperators paziņoja: "Ja viņa mani būtu pametusi kāda mirstīgā dēļ, es liktu viņai izjust savu dusmu spēku, bet es nevaru apvainoties par to, ka viņa manā vietā izvēlējusies Debesu Karali!"[1]

Klostera dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Agnese sāka sevi veltīt žēlsirdības darbiem. Vispirms rūpējoties par sava brāļa Vāclava I nodibināto franciskāņu klosteri un Svētā Franciska slimnīcu, turpinot tā celtniecību, bet 1233. gadā Prāgā nodibinot slimnīcu un klarišu klosteri, kurā pati pēc gada iestājās, dodot ordeņa solījumus un solot šķīstību, nabadzību un paklausību.

Agneses dibinātais Prāgas klarišu klosteris kļuva par Viduseiropā nozīmīgu reliģiskās atjaunotnes centru. Vēlāk, pāvests Gregors IX viņu iecēla par klostera priekšnieci, taču, neskatoties uz savu ieņemamo amatu, viņa turpināja apkopt slimniekus. Tā dēļ viņu sāka dēvēt par "nabagu māti". Viņa izcēlās ar lielu pazemību un paklausību, apkopjot spitālīgos un infekciju slimniekus.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. KALA raksti, 2013. Mieram tuvu. nr. 3 (164). 283. lpp.