Prāga

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Prāga
Praha
—  valsts galvaspilsēta  —
Skyline of Prāga
Flag of Prāga
Karogs
Prāga
Ģerbonis
Prāga
Red pog.png
Prāga
Koordinātas: 50°05′N 14°25′E / 50.083°N 14.417°E / 50.083; 14.417Koordinātas: 50°05′N 14°25′E / 50.083°N 14.417°E / 50.083; 14.417
Valsts Karogs: Čehija Čehija
Dibināta ap 870. gadu
Administrācija
 - Mērs Bohuslavs Svoboda
Platība
 - valsts galvaspilsēta 496 km²
Augstums vjl 399 m
Iedzīvotāji (30.06.2010.)
 - valsts galvaspilsēta 1 251 072
 - aglomerācijā 1 900 000
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta indeksi 1xx xx
Mājaslapa: praha.eu

Prāga (čehu: Praha) ir Čehijas galvaspilsēta, kas atrodas valsts vidienē pie Vltavas upes. Ievērojams Centrāleiropas ekonomikas, kultūras un tūrisma centrs.

Pilsēta ar lieliski saglabātu vēsturisko centru, kurš iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Viens no attīstītākajiem jauno ES valstu reģioniem, kura IKP uz iedzīvotāju ir lielāks kā vidēji ES. (153% 2002.gadā).

Īsa vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Juridiski Prāga kļuva par vienotu pilsētu tikai 1784.gadā, kad apvienoja līdz tam laikam četras atsevišķas pilsētas - Hradčany, Malá Strana, Staré Město un Nové Město, tomēr pilsētas vēsture ir daudz senāka.

Ap 870. gadu tika uzcelta pirmā Prāgas pils, bet 1085.gadā pilsēta kļūst par Bohēmijas karaļu rezidenci.

1346.gadā sāk valdīt karalis Kārlis IV un Prāga kļūst par Svētās Romas impērijas galvaspilsētu. 1348.gadā nodibina Kārļa universitāti - pirmo Centrāleiropā. Prāga tajā laikā ir trešā lielākā pilsēta Eiropā. Kārlis IV sāk būvēt vairākas celtnes, kas nosaka Prāgas pašreizējo veidolu, to starpā Kārļa tiltu un Sv.Vita katedrāli.

1378.gadā Prāgā savu darbību izvērsa Jans Huss. Pēc Husa sodīšanas ar nāvi 1415.gadā, 1419.gadā notiek Pirmā Prāgas defenestrācija, kura ievada Husītu karu sākumu.

1526.gadā Prāga nokļūst Hābsburgu varā. 1583.gadā par Svētās Romas imperatoru kļūst Rūdolfs II un pilsēta otrreiz kļūst par impērijas galvaspilsētu un Eiropas kultūras centru.

1618.gadā notiek Otrā Prāgas defenestrācija, kas kļūst par iemeslu Trīsdesmitgadu karam. Prāga vairrākkārt nokļūst ienaidnieku armiju (zviedru, franču, bavāriešu, prūšu) okupācijā. Prāgas "zelta laikmeta" beigas.

Pēc 1.pasaules kara Prāga kļūst par jaunās Čehoslovākijas galvaspilsētu. 1938.gadā, pēc Minhenes vienošanās, Vācijas karaspēks okupē Sudetu apgabalu, bet 1939.gadā - visu Čehiju.

1942.gadā čehu pagrīdnieki Prāgā nogalina galveno vācu amatpersonu Čehijā - Reinhardu Heinrihu.

Tuvojoties Padomju armijai, Prāgā sākas sacelšanās. Vācu spēki kapitulē 1945.gada 9.maijā.

1948.gadā komunisti sagrābj varu. 1968.gadā Prāga ir galvenais Prāgas Pavasara centrs. 1969.gada 19.janvārī čehu students Jans Palahs Vāclava laukumā veic pašsadedzināšanos, protestējot pret PSRS iebrukumu.

1989.gadā Prāga ir Samta revolūcijas centrs. 1993.gadā, sabrūkot Čehoslovākijai, Prāga kļūst par Čehijas galvaspilsētu.

2002.gadā Prāga smagi cieta Vltavas izraisītājos plūdos.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Prāgas iedzīvotāju skaits

Gads Iedzīvotāji
1230 apm. 3-4.000
1370 apm. 40.000
1600 apm. 60.000
1804 76.000
1837 105.500
1850 118.400 (157.200)
1880 162.300 (314.400)
Gads Iedzīvotāji
1900 201.600 (514.300)
1925 718.300
1950 931.500
1980 1.182.800
1998 1.193.300
2001 1.169.100
2005 1.173.000
2007 1.194.407

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Prāgā dzimuši:

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]