Prāga
Vikipēdijas raksts
Prāga (čehu: Praha) - Čehijas galvaspilsēta valsts vidienē pie Vltavas upes. Ievērojams Centrāleiropas ekonomikas, kultūras un tūrisma centrs.
|
|||
| Iedzīvotāji (2004) | 1 157 788 1 371 323 (aglom.) |
||
| Dibināta | ap 870.g | ||
| Citi nosaukumi | Prague (angļu) Prag (vācu) |
||
| Municipalitāte | galvaspilsēta (hlavní město) | ||
| Mājaslapa | www.praha-mesto.cz | ||
Pilsēta, ar lieliski saglabātu vēsturisko centru, kurš iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Viens no attīstītākajiem jauno ES valstu reģioniem, kura IKP uz iedzīvotāju ir lielāks kā vidēji ES. (153% 2002.gadā).
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Īsa vēsture
Juridiski Prāga kļuva par vienotu pilsētu tikai 1784.gadā, kad apvienoja līdz tam laikam četras atsevišķas pilsētas - Hradčany, Malá Strana, Staré Město un Nové Město, tomēr pilsētas vēsture ir daudz senāka.
Ap 870. gadu tika uzcelta pirmā Prāgas pils, bet 1085.gadā pilsēta kļūst par Bohēmijas karaļu rezidenci.
1346.gadā sāk valdīt karalis Kārlis IV un Prāga kļūst par Svētās Romas impērijas galvaspilsētu. 1348.gadā nodibina Kārļa universitāti - pirmo Centrāleiropā. Prāga tajā laikā ir trešā lielākā pilsēta Eiropā. Kārlis IV sāk būvēt vairākas celtnes, kas nosaka Prāgas pašreizējo veidolu, to starpā Kārļa tiltu un Sv.Vita katedrāli.
1378.gadā Prāgā savu darbību izvērsa Jans Huss. Pēc Husa sodīšanas ar nāvi 1415.gadā, 1419.gadā notiek Pirmā Prāgas defenestrācija, kura ievada Husītu karu sākumu.
1526.gadā Prāga nokļūst Hābsburgu varā. 1583.gadā par Svētās Romas imperatoru kļūst Rūdolfs II un pilsēta otrreiz kļūst par impērijas galvaspilsētu un Eiropas kultūras centru.
1618.gadā notiek Otrā Prāgas defenestrācija, kas kļūst par iemeslu Trīsdesmitgadu karam. Prāga vairrākkārt nokļūst ienaidnieku armiju (zviedru, franču, bavāriešu, prūšu) okupācijā. Prāgas "zelta laikmeta" beigas.
Pēc 1.pasaules kara Prāga kļūst par jaunās Čehoslovākijas galvaspilsētu. 1938.gadā, pēc Minhenes vienošanās, Vācijas karaspēks okupē Sudetu apgabalu, bet 1939.gadā - visu Čehiju.
1942.gadā čehu pagrīdnieki Prāgā nogalina galveno vācu amatpersonu Čehijā - Reinhardu Heinrihu.
Tuvojoties Padomju armijai, Prāgā sākas sacelšanās. Vācu spēki kapitulē 1945.gada 9.maijā.
1948.gadā komunisti sagrābj varu. 1968.gadā Prāga ir galvenais Prāgas Pavasara centrs. 1969.gada 19.janvārī čehu students Jans Palahs Vāclava laukumā veic pašsadedzināšanos, protestējot pret PSRS iebrukumu.
1989.gadā Prāga ir Samta revolūcijas centrs. 1993.gadā, sabrūkot Čehoslovākijai, Prāga kļūst par Čehijas galvaspilsētu.
2002.gadā Prāga smagi cieta Vltavas izraisītājos plūdos.
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
Prāgā dzimuši:
- Bernards Bolcano (Bernard Bolzano) (1781-1848) - matemātiķis, filozofs
- Makss Brods (Max Brod) (1884-1968) - rakstnieks, žurnālists
- Vilēms Flusers (Vilém Flusser) (1920–1991) - filozofs
- Staņislavs Gross (Stanislav Gross) (1969-) - politiķis
- Jaroslavs Hašeks (Jaroslav Hašek) (1883-1923) - rakstnieks (Osudy dobrého vojáka Švejka za světové války, 1921-22)
- Vāclavs Havels (Václav Havel) (1936-) - Čehoslovakijas un Čehijas prezidents (1989-2003)
- Jaroslavs Heirovskis (Jaroslav Heyrovský) (1890-1967) - ķīmiķis, 1959.gada Nobela prēmija
- Francs Kafka (Franz Kafka) (1883-1924) - vācu rakstnieks (Die Verwandlung, 1915)
- Kārlis IV (Karl IV., Karel IV.) (1316-1378) - Svētās Romas imperators (1347-1378)
- Kārlis Kautskis (Karl Kautsky) (1854-1938) - sociāldemokrātijas klasiķis
- Hanss Kelzens (Hans Kelsen) (1881-1973) - jurists
- Jūda Loevs (Judah Loew) (1525-1609) - ebreju filozofs
- Jans Masarīks (Jan Masaryk) (1886-1948) - diplomāts
- Jirži Mencels (Jiří Menzel) (1938-) - kinorežisors (Ostře sledované vlaky, 1966)
- Jans Neruda (Jan Neruda) (1834-1891) - čehu dzejnieks
- Jozefs Nesvadba (Josef Nesvadba) (1926-2005) - rakstnieks
- Madlēne Olbraita (Madeleine Albright) (1937-) - ASV politiķe
- Antons Reiha (Anton Reicha) (1770-1836) - franču mūzikas teorētiķis
- Rainers Marija Rilke (Rainer Maria Rilke) (1875-1926) - vācu dzejnieks (Die Sonette an Orpheus, 1922)
- Jaroslavs Seiferts (Jaroslav Seifert) (1901-1986) - čehu dzejnieks
- Vilhelms Šteinics (Wilhelm Steinitz) (1836-1900) - šahists, pirmais pasaules čempions
- Francs Verfels (Franz Werfel) (1890-1945) - vācu rakstnieks
- Makss Verheimers (Max Wertheimer) (1880-1943) - psihologs
- Johans Aloīzs Zēnefelds (Johann Alois Senefelder) (1771-1834) - litogrāfijas izgudrotājs
- Berta fon Zutnere (Bertha von Suttner) (1843-1914) - pacifiste, Nobela Miera prēmija 1905.gadā
[izmainīt šo sadaļu] Galerija
 Prāgas jumti |
 Vāclava laukums |
 Zelta ieliņa |
 Astronomiskais pulkstenis |
 Hradčany - Prāgas pils |
