Henriks II Dievbijīgais
Vikipēdijas raksts
| Tituls | Polijas lielkņazs |
| Pie varas | 1238. - 1241. gads |
| Priekšgājējs | Henriks I Bārdainais (Henryk I Brodaty) |
| Pēctecis | Mazovijas Konrāds (Konrad I Mazowiecki) |
| Dinastija | Pjastu dinastija |
| Tēvs | Henriks I Bārdainais (Henryk I Brodaty) |
| Māte | Silēzijas Svētā Jadviga (św. Jadwiga Śląska) |
| Sieva | Anna Pšemisla (Anna Przemyślidka) Brandenburgas Matilde (Matylda brandenburska) |
| Bērni | Boļeslavs II Ragainais (Bolesław II Rogatka) Henriks III Baltais (Henryk III Biały) Glogovas Konrāds I (Konrad I głogowski) vēl vairāki bērni |
| Dzimis | ap 1196. gadu |
| Miris | 1241. gada 9. aprīlī Legņicas kauja (tagad |
Henriks II Dievbijīgais (poļu: Henryk II Pobożny, vācu: Heinrich der Fromme; dzimis ap 1196. gadu, miris 1241. gada 9. aprīlī) - Pjastu dinastijas Vroclavas, Lielpolijas kņazs un Polijas lielkņazs no 1238. gada līdz savai nāvei Legņicas kaujā.
Henriks II bija Polijas kņaza Henrika I dēls no laulības ar vācu hercogieni Jadvigu (Hedvigu) no Bavārijas. Henrika II dēls - Henriks III.
Mantoja troni no tēva. Henrikam II izdevās nostiprināt varu pār Polijas galvenajiem apgabaliem - Mazpoliju, Lielpoliju un Silēziju.
1239.gadā atbalstīja pāvestu cīņa pret imperatoru Frīdrihu II. Veiksmīgi aizstāvējās pret Brandenburgu.
Krita Legņicas kaujā, kur kopā ar Vācu ordeni cīnījās pret iebrukušajiem mongoļiem.
| Priekštecis: Henriks I Bārdainais |
Polijas lielkņazs 1238. — 1241. |
Pēctecis: Boļeslavs V Kautrīgais |