Frīdrihs II Hohenštaufens

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Frīdrihs II
Fridericus II
Friedrich II.
Fidiricu II
Frederick II and eagle.jpg
Tituls Sicīlijas karalis
Pie varas 1198. gads - 1250. gads
Priekšgājējs Konstance
Pēctecis Konrāds I
Tituls Švābijas hercogs
Pie varas 1212. gads - 1216. gads
Priekšgājējs Filips Hohenštaufens
Pēctecis Heinrihs II
Tituls Itālijas karalis
Pie varas 1212. gads - 1250. gads
Priekšgājējs Oto IV
Pēctecis Heinrihs VII
Tituls Romiešu karalis
Pie varas 1220. gads - 1250. gads
Priekšgājējs Oto IV
Pēctecis Heinrihs VII
Tituls Svētās Romas impērijas imperators
Pie varas 1220. gads - 1250. gads
Priekšgājējs Oto IV
Pēctecis Heinrihs VII
Tituls Jeruzalemes karalis
Pie varas 1225. gads - 1228. gads
Priekšgājējs Jolanda
Pēctecis Konrāds II
Dinastija Hohenštaufenu dinastija
Tēvs Heinrihs VI
Māte Konstance Hotvila
Pirmā sieva Konstance Aragona
Bērni Heinrihs VII
Otrā sieva Jolanda Brijenna
Bērni Konrāds IV
Trešā sieva Izabella Plantagenete
Bērni Margareta
Ceturtā sieva Bianka Lanca
Bērni Konstance
Manfrēds
Dzimis 1194. gada 26. decembrī
Jesi
(tagad Marke, Karogs: Itālija Itālija)
Miris 1250. gada 13. decembrī
Toremadžore, Flag of the Kingdom of Sicily.svg Sicīlijas karaliste
(tagad Apūlija, Karogs: Itālija Itālija)
Apglabāts Palermo katedrāle, Palermo, Karogs: Itālija Itālija

Frīdrihs II (latīņu: Fridericus II, vācu: Friedrich II., sicīliešu: Fidiricu II; dzimis 1194. gada 26. decembrī, miris 1250. gada 13. decembrī) bija viens no ietekmīgākajiem XIII gadsimta pirmās puses valdniekiem. 1220. gadā kronēts par Svētās Romas impērijas imperatoru, kura nominālā pakļautībā tajā laikā atradās arī Livonijas bīskapija.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1194. gadā Ankonā Hohenštaufenu dinastijai piederīgā Svētās Romas impērijas ķeizara un Sicīlijas karaļa Heinriha VI ģimenē. Pēc tēva nāves viņš jau četru gadu vecumā kļuva par Sicīlijas karali, bet 25 gadu vecumā par Romas ķeizaru. Vairākkārt karoja ar pāvestu, tāpēc pāvestu rakstos bieži nosodīts, bet divreiz ekskomunicēts. Pāvests Gregorijs IX pat nodēvēja viņu par Antikristu, kaut arī viņš piedalījās Sestajā Krusta karā.

Bija labi izglīts un viņa iesauka bija Stupor mundi (Pasaules brīnums}. Zināja sešas valodas (latīņu, sicīliešu, vācu, franču, grieķu un arābu valodu). Atbalstīja zinātni un mākslu.

Viņa galmā Palermo radās Sicīlijas dzejas skola, un sicīliešu rakstu valoda kļuva par pirmo itāliešu valodas rakstisko tradīciju.

Hohenštaufenu dzimtas valdnieks Hohenstaufen emporer arms.svg
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Konstance
Sicīlijas karalis
11981250
Pēctecis:
Konrāds I
Priekštecis:
Filips Hohenštaufens
Švābijas hercogs
12121216
Pēctecis:
Heinrihs II
Priekštecis:
Oto IV
Romiešu karalis
12121250
Pēctecis:
Heinrihs VII
Priekštecis:
Oto IV
Itālijas karalis
12121250
Pēctecis:
Heinrihs VII
pēc perioda bez imperatora
Priekštecis:
Oto IV
Svētās Romas impērijas imperators
12201250
Pēctecis:
Heinrihs VII
pēc perioda bez imperatora
Priekštecis:
Jolanda
Jeruzalemes karalis
pēc laulībām ar Jolandu

12251228
Pēctecis:
Konrāds II