Frīdrihs II Hohenštaufens

Frīdrihs II
Fridericus II
Friedrich II.
Fidiricu II

Tituls	Sicīlijas karalis
Pie varas	1198. gads - 1250. gads
Priekšgājējs	Konstance
Pēctecis	Konrāds I
Tituls	Švābijas hercogs
Pie varas	1212. gads - 1216. gads
Priekšgājējs	Filips Hohenštaufens
Pēctecis	Heinrihs II
Tituls	Itālijas karalis
Pie varas	1212. gads - 1250. gads
Priekšgājējs	Oto IV
Pēctecis	Heinrihs VII
Tituls	Romiešu karalis
Pie varas	1220. gads - 1250. gads
Priekšgājējs	Oto IV
Pēctecis	Heinrihs VII
Tituls	Svētās Romas impērijas imperators
Pie varas	1220. gads - 1250. gads
Priekšgājējs	Oto IV
Pēctecis	Heinrihs VII
Tituls	Jeruzalemes karalis
Pie varas	1225. gads - 1228. gads
Priekšgājējs	Jolanda
Pēctecis	Konrāds II
Dinastija	Hohenštaufenu dinastija
Tēvs	Heinrihs VI
Māte	Konstance Hotvila
Pirmā sieva	Konstance Aragona
Bērni	Heinrihs VII
Otrā sieva	Jolanda Brijenna
Bērni	Konrāds IV
Trešā sieva	Izabella Plantagenete
Bērni	Margareta
Ceturtā sieva	Bianka Lanca
Bērni	Konstance Manfrēds
Dzimis	1194. gada 26. decembrī Jesi (tagad Marke, Itālija)
Miris	1250. gada 13. decembrī Toremadžore, Sicīlijas karaliste (tagad Apūlija, Itālija)
Apglabāts	Palermo katedrāle, Palermo, Itālija

Frīdrihs II (latīņu: Fridericus II, vācu: Friedrich II., sicīliešu: Fidiricu II; dzimis 1194. gada 26. decembrī, miris 1250. gada 13. decembrī) bija viens no ietekmīgākajiem XIII gadsimta pirmās puses valdniekiem. 1220. gadā kronēts par Svētās Romas impērijas imperatoru, kura nominālā pakļautībā tajā laikā atradās arī Livonijas bīskapija.

Dzīvesgājums

Dzimis 1194. gadā Ankonā Hohenštaufenu dinastijai piederīgā Svētās Romas impērijas ķeizara un Sicīlijas karaļa Heinriha VI ģimenē. Pēc tēva nāves viņš jau četru gadu vecumā kļuva par Sicīlijas karali, bet 25 gadu vecumā par Romas ķeizaru. Vairākkārt karoja ar pāvestu, tāpēc pāvestu rakstos bieži nosodīts, bet divreiz ekskomunicēts. Pāvests Gregorijs IX pat nodēvēja viņu par Antikristu, kaut arī viņš piedalījās Sestajā Krusta karā.

Bija labi izglīts un viņa iesauka bija Stupor mundi (Pasaules brīnums}. Zināja sešas valodas (latīņu, sicīliešu, vācu, franču, grieķu un arābu valodu). Atbalstīja zinātni un mākslu.

Viņa galmā Palermo radās Sicīlijas dzejas skola, un sicīliešu rakstu valoda kļuva par pirmo itāliešu valodas rakstisko tradīciju.

Priekštecis: Konstance	Sicīlijas karalis 1198—1250	Pēctecis: Konrāds I
Priekštecis: Filips Hohenštaufens	Švābijas hercogs 1212—1216	Pēctecis: Heinrihs II
Priekštecis: Oto IV	Romiešu karalis 1212—1250	Pēctecis: Heinrihs VII
Priekštecis: Oto IV	Itālijas karalis 1212—1250	Pēctecis: Heinrihs VII pēc perioda bez imperatora
Priekštecis: Oto IV	Svētās Romas impērijas imperators 1220—1250	Pēctecis: Heinrihs VII pēc perioda bez imperatora
Priekštecis: Jolanda	Jeruzalemes karalis pēc laulībām ar Jolandu 1225—1228	Pēctecis: Konrāds II