Henriks I Bārdainais
| Tituls | Krakovas kņazs |
| Pie varas | 1232. - 1238. gads |
| Priekšgājējs | Mazovijas Konrāds (Konrad I Mazowiecki) |
| Pēctecis | Henriks II Dievbijīgais (Henryk II Pobożny) |
| Dinastija | Pjastu dinastija |
| Tēvs | Boļeslavs I Garais, Vroclavas kņazs (Bolesław I Wysoki) |
| Māte | Kristīne (Krystyna) |
| Sieva | Silēzijas Svētā Jadviga (Jadwiga Śląska) |
| Bērni | Henriks II Dievbijīgais vēl 4 dēli un 3 meitas |
| Dzimis | starp 1165. un 1170. gadu Glogova, Glogovas kņaziste (tagad |
| Miris | 1238. gada 19. martā Krosno Odžaņske, Glogovas kņaziste (tagad |
| Apglabāts | Sv. Jadvigas sanktuārijs, Tšebņica |
Henriks I Bārdainais (poļu: Henryk I Brodaty, dzimis starp 1165. un 1170. gadu, miris 1238. gada 19. martā, bija Krakovas kņazs no 1232. gada līdz 1238. gadam, Pjastu dinastijas pārstāvis.
Henriks I bija Polijas lielkņaza Vladislava II Trimdinieka mazdēls. Bija precējies ar vācu hercogieni Jadvigu (Hedvigu) no Bavārijas (dēls Henriks II).
Kopā ar Vladislavu III Tievkāji un Lešeku I Balto 1222. un 1223. gadā noorganizēja neveiksmīgu krusta karu pret prūšiem. Ļoti ticams, ka, pamatojoties uz Henrika kontaktiem Vācijā, tika pieņemts lēmums cīņai pret prūšiem aicināt valstī Vācu ordeni, kuri ieradās 1226. gadā.
Iesākumā valdīja Silēzijā. No 1232. gada līdz savai nāvei bija arī Mazpolijas kņazs. Henrikam izdevās apvienot savā varā Silēziju, Mazpoliju un daļu Lielpolijas.
| Priekštecis: Mazovijas Konrāds |
Krakovas kņazs 1232—1238 |
Pēctecis: Henriks II |