Boriss Godunovs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Boriss Godunovs
Бори́с Фёдорович Годуно́в
Borisgodunov.jpg
Pie varas 1598. gada 21. februārī -

1605. gada 23. aprīlī

Kronēšana 1598. gada 1. septembrī
Priekšgājējs Fjodors I Rurikovičs
Pēctecis Fjodors II Godunovs
Dinastija Godunovi
Dzimis ap 1551.
Miris 1605. gada 23. aprīlī
Maskava

Boriss Godunovs (krievu: Бори́с Фёдорович Годуно́в, ap 1551.-1605.) bija tatāru cilmes krievu bajārs, pārvaldīja Krievijas valsti sava māsasvīra Fjodora I vietā no 1585. gada. Pēc Fjodora I nāves viņš kļuva par Krievijas caru no 1598. gada līdz savai nāvei 1605. gadā. Neveiksmīgi centās nodibināt Godunovu dinastiju, bet viņa dēls un troņa mantinieks Fjodors II Godunovs tika nogalināts neilgi pēc kronēšanas.

Pilns tituls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Krievu-zviedru kara 1595. gada 18. maijā noslēgtā Tezvinas miera līguma cars Fjodors I atguva Ingriju, bet par labu Zviedrijai atteicās no pretenzijām uz Igaunijas hercogisti. Tādēļ arī cars Boriss ārlietu dokumentus vairs neparakstīja kā "Livonijas lielkņazs", lietojot šādu pilno titulu:

"No Dieva žēlastības cars un lielkņazs Boriss Fjodorovičs, visas Krievijas, Vladimiras, Maskavas, Novgorodas patvaldnieks, Kazaņas cars, Astrahaņas cars, Sibīrijas cars, Pleskavas kungs un Smoļenskas, Tveras, Jugras, Permas, Vjatkas, Bulgārijas u.c. valstu lielkņazs, Ņižņijnovgorodas, Čerņigovas, Rjazaņas, Rostovas, Jaroslavļas, Belozerskas, Udoras, Obdoras, Kondijas valdnieks un lielkņazs, visas Ziemeļu zemes pavēlnieks un Ivērijas zemes, Kartvelas un Gruzijas caru, un Kabardijas zemes, Čerkasu un Kalnu kņazu kungs un daudzu citu valstu kungs un īpašnieks."

(krievu: Божiею милостiю Великого Государя Цара и Великого Князя Бориса Θедоровича всеа Русии Самодержцы, Владымерского, Московъского, Новогородского, Цара Казанъского, Цара Астараханьского, Цара Сибирского, Государа Псковъскаго и Великого Князя Смоленьского, Тверьского, Югоръского, Пермъского, Вятъского, Болгарского и иныхъ, Государя и Великого Князя Новагорода Низовское земли, Черниговъского, Резанского, Ростовъского, Ярославъского, Бђлоозерского, Удорского, Обдоръского, Конденъского, и всея Сђверъные стороны Повелителя, и Государя Иверское земъли, Грузинскихъ царей, и Кабардинскiе земъли, Черкасскихъ и Горъскихъ князей и иныхъ многихъ Государствъ Государа и Обааладетеля.)[1]

Priekštecis:
Fjodors I
Krievijas cars
1598.-1605.
Pēctecis:
Fjodors II Godunovs

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]