Zviedru Igaunija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Zviedru Igaunijas kā zviedru aizjūras provinces lokalizācija (tumši zilā krāsā).

Zviedru Igaunija (vācu: Schwedisch Estland, zviedru: Svenska Estland; 1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste (zviedru: Hertigdömet Estland) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561. gadā Livonijas kara laikā pēc Livonijas konfederācijas sabrukuma. Teritorijā daļēji ietilpa tagadējais Hījumā apriņķis, Lēnes apriņķis, Harju apriņķis, Jervas apriņķis, Raplas apriņķis, Rietumviru apriņķis un Austrumviru apriņķis. Galvaspilsēta bija Tallina. Galvenie cietokšņi bija Narva, Rakvere, Paide un Hāpsala.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltijas provinču karte pirms sadalīšanas 16. gadsimtā. Parādītas arī Zviedru Igaunijas daļas ar to latīniskajiem nosaukumiem: WIKKEZLANDIA (Vīka), HARNLANDIA (Harija), IERVENLANDIA (Jerva), WIRLANDIA (Virija), ALENTAKIA (Alentaka).
Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā.

Livonijas kara (1558-1583) sākumā Tallinas rāte 1561. gadā un drīz visa bijusī Dāņu Igaunija padevās Zviedrijas karalim. 1563. gadā zviedri ieguva arī Hījumā (Dago) salu, bet 1581. gadā Sāmsalas-Vīkas bīskapijas kontinentālo daļu (tagadējo Lēnes apriņķi). Turpretī Sāmsala līdz pat 1645. gadam piederēja Dānijai.

1599. gadā Polijas-Lietuvas kopvalsts valdnieks Sigismunds III Vāsa paziņoja, ka Zviedru Igaunija turpmāk piederēšot Polijai-Lietuvai. Poļu-zviedru kara (1600-1629) sākumā zviedriem izdevās iekarot lielu daļu blakus esošās Pārdaugavas hercogistes. Tomēr jau 1601. gadā lietuviešiem izdevās uzvarēt zviedrus Kokneses kaujā un 1604. gadā zviedri zaudēja divas lielas kaujas Zviedru Igaunijā netālu no Paides. 1605. gadā Zviedru Igaunijā ieradās 5000 vīru lieli zviedru papildspēki, kas karaļa vadībā devās pretuzbrukumā, tomēr 1605. gada 27. septembrī zaudēja Salaspils kaujā. Zviedru iekarotajās Pārdaugavas Livonijas zemēs 1629. gadā izveidoja jaunu provinci Zviedru Vidzemi, kurai pēc t.s. Trīs ķēniņu (zviedru-dāņu-poļu) kara 1645. gadā pievienoja bijušo dāņu Sāmsalu.

Līdz 1700. gada februārim pret zviedru dominanci Baltijas jūras reģionā apvienojās Dānija, Polija-Lietuva, Krievija un Saksija, uzsākot Lielo Ziemeļu karu. 1700. gadā zviedri izcēlās Pērnavā, šķērsoja Zviedru Igauniju un sakāva krievus pie Narvas 1700. gada 20. novembrī. Pēc vairākām kaujām, kurās uzvarēja gan zviedri, gan krievi, 1709. gadā Krievijai tomēr izdevās izšķirošajā Poltavas kaujā pieveikt karaļa Kārļa XII vadīto karaspēku un vēlāk iekarot zviedru Baltijas provinces. 1710. gadā Igaunijas bruņniecība parakstīja Igaunijas padošanās līgumu Krievijas impērijai. 1721. gada 10. septembrī somu pilsētā Nīštatē tika parakstīts miera līgums, kā rezultātā Zviedrija atteicās gan no Zviedru Igaunijas, gan no Ingrijas, Zviedru Vidzemes, Sāmsalas un Dago salas. Pēc kara Zviedru Igaunijas daļā izveidojās Igaunijas guberņa un Zviedru Vidzemes daļā Vidzemes guberņa.

Gubernatori (1561–1674)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Livonijas kara laikā (1561–1583)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Laršs Flemings (1561–1562)
  • Klāss Horns (1561)
  • Henriks Horns (1562)
  • Svante Sture (1562-1564)
  • Hermanis Flemings (1564–1565)
  • Henriks Horns (1565-1568)
  • Gabriels Uksenšerna (Oxenstierna, 1568-1570)
  • Hans Bjernsons (Björnsson, 1570-1572)
  • Klēss Tots (Tott, 1572-1574)
  • Pontuss Delagardijs (De la Gardie, 1574-1575)
  • Kārlis Horns (1576-1578)
  • Hans Eriksons (1576 – 1577)
  • Gerans Boije no Genesas (Göran Boije af Gennäs, 1577-1580)
  • Svante Stolarms (Stålarm, 1580–1581)
  • Gerans Boije no Genesas (1582-1583)

Miera laikā (1583–1600)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pontuss Delagardijs (1583-1585)
  • Gustavs Uksenšerna (Oxenstierna, 1585-1588)
  • Hanss Vahtmeisters (1588)
  • Gustavs Baners (Banér, 1588-1590)
  • Ēriks Uksenšerna (Oxenstierna, 1590-1592)
  • Gerans Boije no Genesas (Göran Boije af Gennäs, 1592-1600)

Poļu-zviedru kara laikā (1600-1629)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kārlis Horns (1600-1601)
  • Morics Leijonhufvuds (1601-1602)
  • Nils Bīlke (Bielke, 1605)
  • Aksels Rinings (Ryning, 1605–1608)
  • Gabriels Uksenšerna (Oxenstierna, 1611–1617)
  • Anderss Hestehufvuds (Hästehufvud, 1617–1619)
  • Jakobs Delagardijs (1619-1622)
  • Pers Baners (1622-1626)
  • Johans Delagardijs (1626-1628)

Miera laikā (1629-1674)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Filips Šeidings (1628-1642)
  • Gustavs Uksenšerna (Oxenstierna, 1642-1646)
  • Ēriks Uksenšerna (1646-1653)
  • Vilhelms Ulrihs (1653)
  • Heinrihs fon Turn-Valsasina (Thurn-Valsassina, 1653-1655)
  • Vilhelms Ulrihs (1655)
  • Bengts Skite (Skytte, 1655–1656)
  • Vilhelms Ulrihs (1656)
  • Bengts Horns (1656-1674)
    • Vilhelms Ulrihs (1656–1659)
    • Johans Šeidings (1674)

Ģenerālgubernatori (1674–1700)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Anderss Torstensons (1674–1681)
  • Roberts Lihtons (Lichton, 1681-1687)
  • Nilss Bielke (1687)

Ģenerālgubernatori Lielā Ziemeļu kara laikā (1700-1710)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Aksels Jūlijs Delagardijs (De la Gardie, 1687-1704)
  • Volmārs Antons fon Šlipenbahs (Schlippenbach, 1704-1706)
  • Nilss Štrombergs (Stromberg af Clastorp, 1706-1709)
  • Kārlis Nīrots (Nieroth, 1709-1710)

Allēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]