Bosnijas ejālets

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bosnijas ejālets
Eyâlet-i Bosna
(osmaņu turku valoda)



Blank.png
1580 – 1864 Flag of Bosnia (1831-1832).svg
 
Flag of Western Herzegovina.svg
Location of {{{common_name}}}
Bosnijas vilājeta karte 1606. gadā.
Centrs: Sarajbosna (1580-1583),
Banjaluka (1583-1686),
Travnika (1686-1851),
Sarajbosna (1851-1864)
Valoda bosniešu, serbu, horvātu
Reliģija islāms
Pārvaldes forma ejālets (beju bejliks)
Vadītājs beju bejs
 - 1580-1588 Sokollu Mehmets bejs
 - 1861-1864 Šerifs Topals Osmans pašā
Vēsture
 - Izveidota 1580
 - Likvidēta 1864
Nauda akče

Bosnijas ejālets (arī Bosnijas province vai Bosnijas pašāliks, osmaņu turku: Eyâlet-i Bosna) bija vistālākais Osmaņu impērijas novads rietumos, kas atradās tagadējās Bosnijas un Hercegovinas teritorijā. Osmaņu impērijā Bosnija līdz 1580. gadam bija sandžaks, bet pēc tam to pārveidoja par pašāliku un iedalīja vairākos sandžakos.

17. gs. vidū, kad Bosnijas pašāliks bija lielākajā tā teritorijā, tas aptvēra visu mūsdienu Bosnijas un Hercegovinas teritoriju, kā arī mūsdienu Horvātijā esošo Slavoniju, Liku un Dalmāciju. Bosnijas pašāliks sastāvēja no astoņiem sandžakiem un 29 karaspēka posteņiem:

  • Požegas sandžaks (2 posteņi);
  • Bosijas sandžaks (7 posteņi);
  • Bihacas sandžaks (4 posteņi);
  • Likas sandžaks (7 posteņi);
  • Klisas sandžaks (4 posteņi);
  • Zvornikas sandžaks;
  • Cernikas sandžaks.

Turpinoties Osmaņu impērijas kariem Eiropā, teritorija pamazām saruka. Pēc Karlovicas līguma noslēgšanas Bosniju iedalīja četros sandžakos un 12 posteņos. Pirms Passarovicas līguma noslēgšanas, galvenokārt pie robežas, tika izietoti 28 posteņi. Sākotnējais Bosnijas administratīvais centrs bija Sarajeva (Saraybosna, 1463—1583 un 1851—1878), Banjaluka (1583—1686) un Travnika (1686—1851).