Cietumi Latvijā

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Cietumi Latvijā ir Latvijas Republikas Ieslodzījuma vietu pārvaldes sastāvdaļa. Kopš 2000. gada Ieslodzījuma vietu pārvalde atrodas Tieslietu ministrijas pārraudzībā.

Laikā no Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 1991. gada līdz 2008. gada 31.oktobrim valstī darbojās 15 cietumi:

2008. gada 31. oktobrī tika apvienots Matīsa cietums un Centrālcietums, izveidojot Rīgas Centrālcietumu, kā arī tika apvienots Grīvas cietums un Daugavpils cietums, izveidojot Daugavgrīvas cietumu. Cietumu apvienošana tika veikta, lai atbilstoši tā brīža negatīvās ekonomiskās situācijas apstākļos un 2009. gada valsts budžeta veidošanas kontekstā varētu samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu un administratīvos izdevumus cietumu uzturēšanai. Šāds lēmums arī atbilda deklarācijā par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta darbību minētajam uzdevumam: optimizēt cietumu skaitu, slēdzot atsevišķus cietumus un sākot būvēt jaunu, mūsdienu standartiem atbilstošu cietumu.[1]

2008. gada 12. decembrī tika slēgts Pārlielupes cietums Jelgavā, jo šī cietuma ēkas bija sliktā stāvoklī. Pārlielupes cietuma ēkas pārgāja Jelgavas pilsētas pašvaldības īpašumā.[2] Pārlielupes cietums tika dibināts 1957. gadā.

Kopš 2008. gada 12. decembra Latvijā darbojas 12 cietumi:

Cietumu tipi un režīmi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksu,[3] pastāv sekojoši cietumu tipi:

  • slēgtais;
  • daļēji slēgtais;
  • atklātais.

Bez minētajiem cietumu tipiem pastāv arī tādas ieslodzījumu vietas kā izmeklēšanas cietumi un nepilngadīgo audzināšanas iestādes. Sodu var izciest arī izmeklēšanas cietumu saimnieciskajā apkalpē. Slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos ieslodzītajiem nosaka vienu no šādām režīma pakāpēm: augstākā, vidējā un zemākā.

Slēgta tipa cietumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slēgtajā cietumā sodu izcieš ar brīvības atņemšanu notiesātie vīrieši par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, kā arī notiesātie, kas pārvietoti no daļēji slēgtā cietuma par rupjiem vai sistemātiskiem režīma pārkāpumiem. Slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto pastiprināta apsardze un maksimāla uzraudzība. Par slēgta tipa cietumiem noteikti:

  • Brasas cietums;
  • Daugavgrīvas cietums (Daugavpilī);
  • Jelgavas cietums;
  • Jēkabpils cietums (ar daļēji slēgta un atklātā tipa cietuma nodaļām);
  • Olaines cietums (ar atklātā tipa cietuma nodaļu);
  • Valmieras cietums.

Daļēji slēgta tipa cietumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daļēji slēgtajā cietumā sodu izcieš:

  1. sievietes par tīša nozieguma izdarīšanu;
  2. vīrieši par tīša mazāk smaga nozieguma izdarīšanu;
  3. notiesātie par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma aiz neuzmanības izdarīšanu, ja viņi agrāk izcietuši sodu cietumā;
  4. notiesātie par mazāk smaga nozieguma aiz neuzmanības izdarīšanu, ja piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem;
  5. vīrieši par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, ja viņi līdz nozieguma izdarīšanai nebija sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu;
  6. personas, kurām naudas sods aizstāts ar brīvības atņemšanu;
  7. personas, kurām neizciestais papildsods — policijas kontrole — aizstāts ar brīvības atņemšanu;
  8. notiesātie, kas pārvietoti no slēgtajiem cietumiem sakarā ar priekšzīmīgu uzvedību;
  9. notiesātie, kas pārvietoti no atklātajiem cietumiem sakarā ar rupjiem vai sistemātiskiem disciplīnas pārkāpumiem;
  10. notiesātie, kas pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem pēc pilngadības sasniegšanas, ja viņi sodīti par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.

Daļēji slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto apsardze un pastāvīga uzraudzība. Notiesātie soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē sodu izcieš slēgtās kamerās.

Par daļēji slēgta tipa cietumiem noteikti:

  • Iļģuciema cietums (sievietēm, ar audzināšanas nodaļu nepilngadīgajiem);
  • Jēkabpils cietuma daļēji slēgta tipa cietuma nodaļa;
  • Šķirotavas cietums.

Atklāta tipa cietumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atklātajā cietumā sodu izcieš notiesātie:

  1. par kriminālpārkāpuma izdarīšanu, ja viņi agrāk nav izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē;
  2. par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu aiz neuzmanības, ja viņi agrāk nav izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē un brīvības atņemšana piespriesta uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem;
  3. par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanu, kuri pēc pilngadības sasniegšanas pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem;
  4. kuri pārvietoti no daļēji slēgtā cietuma par priekšzīmīgu uzvedību.

Vienā atklātajā cietumā var turēt notiesātos vīriešus un sievietes.

Par atklāta tipa cietumiem noteikti:

  • Jēkabpils cietuma atklāta tipa cietuma nodaļa;
  • Olaines cietums;
  • Vecumnieku cietums.

Nepilngadīgo audzināšanas iestādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem brīvības atņemšanas soda izciešanu uzsāk vīriešu dzimuma nepilngadīgie notiesātie. Sieviešu dzimuma nepilngadīgās personas soda izciešanu uzsāk sieviešu cietuma atsevišķās nodaļās, kas iekārtotas atbilstoši prasībām, kādas izvirzītas audzināšanas iestādēm nepilngadīgajiem.

Par nepilngadīgo audzināšanas iestādēm noteiktas:

  • Cēsu audzināšanas iestāde;
  • Iļģuciema cietuma audzināšanas nodaļa (sievietēm).

Izmeklēšanas cietumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izmeklēšanās cietumā tiek apcietinājumā tiek turētas aizdomās turētās, apsūdzētās un tiesājamās personas, kā arī notiesātie, kuriem piemērots drošības līdzeklis apcietinājums.[4]

Par izmeklēšanas cietumiem noteikti:

  • Liepājas izmeklēšanas cietums;
  • Rīgas Centrālcietums;
  • Valmieras cietuma izmeklēšanas nodaļa.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]