Ivars Godmanis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ivars Godmanis
Ivars Godmanis

Ivars Godmanis 2008. gadā


Amatā
2007. gada 20. decembris — 2009. gada 12. marts
Prezidents Valdis Zatlers
Priekštecis Aigars Kalvītis
Pēctecis Valdis Dombrovskis

Amatā
2006. gada 7. novembris — 2007. gada 20. decembris
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Valdis Zatlers
Premjerministrs Aigars Kalvītis
Priekštecis Dzintars Jaundžeikars
Pēctecis Mareks Segliņš

Amatā
1998. gada 26. novembris — 1999. gada 16. jūlijs
Prezidents Guntis Ulmanis
Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Vilis Krištopans
Priekštecis Roberts Zīle
Pēctecis Edmunds Krastiņš

Amatā
1990. gada 7. maijs — 1993. gada 3. augusts
Prezidents Guntis Ulmanis
Priekštecis Vilnis Edvīns Bresis
Pēctecis Valdis Birkavs

Dzimšanas dati 1951. gada 27. novembrī (62 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Mārupes novads, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija Latvijas Tautas fronte (1988-1993)
Latvijas Ceļš (1997-2007)
LPP/LC (2007-2011)
Dzīvesbiedrs (e) Ramona Godmane (1979-2011)
Ilze Pētersone (kopš 2011)
Profesija fiziķis, finansists
Augstskola Latvijas Valsts universitāte
Paraksts Ivara Godmaņa paraksts.png

Ivars Godmanis (dzimis 1951. gada 27. novembrī, Rīgā) ir latviešu fiziķis, augstskolas pasniedzējs, finansists un politiķis. Šobrīd Eiropas Parlamenta deputāts, ievēlēts no partijas LPP/LC. I. Godmanis bija Latvijas Ministru padomes priekšsēdētājs: pirmās valdības pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas vadītājs, pēc tam bijis arī Ministru prezidents, ministrs vairākās valdībās un Saeimas deputāts.

Izglītība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

I. Godmaņa tēvs Teodors Godmanis ir ievērojams zinātnieks, lauksaimniecības zinātņu doktors. I. Godmanis ir dzimis Rīgā, beidzis Rīgas 1. vidusskolu. 1974. gadā pabeidzis Latvijas Valsts Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti. No 1984. līdz 1988. gadam darbojās LU Cietvielu fizikas institūtā kā jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks. 1992. gadā ieguvis fizikas doktora grādu. I. Godmanis 1986 . un 1987. gadā 9 mēnešus dzīvoja Austrijā, tur ieguva pieredzi un uzkrāja zināšanas par to, kā darbojas kapitālisms un demokrātija, ko vēlāk izmantoja savā darbā valdībā.[nepieciešama atsauce] Austrijā pavadīto laiku dažkārt saista ar iespējamo I. Godmaņa sadarbību ar VDK, taču tiesībsargājošās instances, 1998. gadā pārbaudot iespējamo sadarbību, neatrada tai pierādījumus.[nepieciešama atsauce]

Politiskā darbība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atmodas laikā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1980. gadu beigās I. Godmanis iesaistījās Latvijas Tautas frontē un 1988. gadā kļuva par tās priekšsēdētāja D. Īvāna vietnieku. 1990. gadā kā LTF kandidāts Kuldīgas vēlēšanu apgabalā tika ievēlēts Augstākajā Padomē, kļuva par LTF frakcijas vadītāju. 4. maijā balsojis par deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu".

7. maijā I. Godmanis tika ievēlēts par pirmo Latvijas valdības vadītāju pēc neatkarības atjaunošanas, šo amatu viņš ieņēma līdz 1993. gada 3. augustam. I. Godmaņa valdībai bija jāvada valsti visgrūtākajā tās pastāvēšanas posmā kopš neatkarības atjaunošanas. Šajā laikā Latvija pārgāja no plānveida ekonomikas uz brīvo tirgu, ekonomika un finanšu sistēma sabruka, tika veikta pāreja uz citu valūtu un privatizācija, valstī atradās Krievijas armija. Lai arī tika pieļautas daudzas kļūdas, tomēr, ņemot vērā uzdevumu sarežģītību, vēsturnieki uzskata, ka Latvijas neatkarības pirmajos gados I. Godmaņa valdība vadīja valsti veiksmīgi.[nepieciešama atsauce]

Atšķirībā no vairuma AP ievēlēto politiķu, I. Godmanis pirms 1993. gadā 5. Saeimas vēlēšanām nemainīja politisko piederību un neiekļāvās nevienā no jaunajām politiskajām partijām, bet viņa pārstāvētā Latvijas Tautas fronte netika ievēlēta Saeimā. I. Godmanis izstājās no LTF un uz laiku pameta politiku.

Pārtraukums politiskajā darbībā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1993. gada I. Godmanis ar aktīvu politisku darbību nenodarbojās, izmantojot savu pieredzi un zināšanas finanšu un banku jomā. 1993. gadā viņš iesūdzēja tiesā laikrakstu Dienas Bizness par personisko cieņu aizskaroša raksta publicēšanu, kurā rakstīts "darbojies vairāk SWH labā, nevis Latvijas valsts" un pievienota I. Godmani apsmejoša karikatūra. Tiesas prāvā viņš uzvarēja, iegūstot kompensāciju 1000 latu apmērā.[nepieciešama atsauce] 1994.-1995. gadā I. Godmanis bija šī paša SIA Software House Riga viceprezidents, 1995. gadā bija Latvijas Komercbanku asociācijas viceprezidents, pēc tam - līdz 1997. gadam vadīja Latvijas Krājbanku, bija tās prezidents, padomes priekšsēdētājs.

No 1998. gada[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

I. Godmanis (pa kreisi) pēc tikšanās ar pārstāvjiem no ASV 2009. gadā

1997. gadā I. Godmanis atgriezās politikā, iesaistoties partijā "Latvijas Ceļš", kurā darbojās daudzi viņa LTF un Augstākās Padomes laika domubiedri. 1998. gadā I. Godmanis tika ievēlēts 7. Saeimā un sava partijas biedra Viļa Krištopana valdībā bija Finanšu ministrs. Pēc valdības demisijas atjaunoja Saeimas deputāta mandātu.

2004. gadā ievēlēts par "Latvijas Ceļa" priekšsēdētāju, bet pēc tā apvienošanās ar Latvijas Pirmo partiju 2007. gadā kļuva par apvienības LPP/LC līdzpriekšsēdētāju kopā ar otras partijas līderi Aināru Šleseru.

2006. gada oktobrī I. Godmanis Latvijas Pirmās partijas un partijas "Latvijas Ceļš" vēlēšanu apvienības sastāvā tika ievēlēts 9. Saeimā, bet 7. novembrī kļuva par Iekšlietu ministru Aigara Kalvīša valdībā.

2007. gada 14. decembrī Valsts prezidents Valdis Zatlers uzticēja jaunās valdības veidošanu I. Godmanim.[1] 20. decembrī Saeima izteica uzticību I. Godmaņa kabinetam ar 54 balsīm. 2009. gada 20. februārī I. Godmanis atkāpās no premjerministra amata[2] un atjaunoja Saeimas deputāta mandātu.

2009. gadā ievēlēts Eiropas Parlamentā no LPP/LC saraksta.[3] Pēc nokļūšanas Briselē pārtrauca vadīt partiju, atvēlot vienīgā partijas vadītāja lomu A. Šleseram. Tomēr saikni ar politiku Rīgā I. Godmanis nezaudēja, tiek uzskatīts, ka I. Godmaņa atbalsts Valdim Dombrovskim bija izšķirīgs, lai LPP/LC Saeimas frakcija atbalstītu valdību balsojumā par Saeimas pilnvarojumu valdībai slēgt jaunu vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem 2010. gada janvārī.[nepieciešama atsauce]

2013. gada rudenī I. Godmanis izteica vēlēšanos pievienotis Latvijas Zemnieku savienībai, lai no tās saraksta kandidētu nākošā gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču LZS valde noraidīja bijušā valdības vadītāja vēlmi.[4]

Apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Privātā dzīve[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

32 gadus bijis precējies ar Ramonu Godmani, laulībā dzimuši 3 bērni. 2011. gadā šķīries un apprecējis Ilzi Pētersoni, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāri, ar kuru draudzējas kopš 2009. gada.[5]

I. Godmaņa vaļasprieks ir mūzika, jaunībā bijis bundzinieks. Viņš tiek uzskatīts par izcilu rokmūzikas vēstures pazinēju, Radio SWH I. Godmanis vada mūzikas raidījumu "Saknes".

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Ivars Godmanis


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Vilnis-Edvīns Bresis (kā LPSR MP priekšsēdētājs)
Latvijas Ministru padomes priekšsēdētājs
1990. gada 7. maijs1993. gada 3. augusts (kā LR MP priekšsēdētājs)
Pēctecis:
Valdis Birkavs (kā Ministru prezidents)
Priekštecis:
Roberts Zīle
Latvijas finanšu ministrs
1998. gada 26. novembris1999. gada 16. jūlijs
Pēctecis:
Edmunds Krastiņš
Priekštecis:
Dzintars Jaundžeikars
Latvijas iekšlietu ministrs
2006. gada 7. jūlijs2007. gada 20. decembris
Pēctecis:
Mareks Segliņš
Priekštecis:
Aigars Kalvītis
Latvijas Ministru prezidents
2007. gada 20. decembris2009. gada 12. marts
Pēctecis:
Valdis Dombrovskis