Ivars Godmanis

Ivars Godmanis
Latvijas Ministru prezidents
Amatā 2007. gada 20. decembris — 2009. gada 12. marts
Prezidents	Valdis Zatlers
Priekštecis	Aigars Kalvītis
Pēctecis	Valdis Dombrovskis
Latvijas Iekšlietu ministrs
Amatā 2006. gada 7. novembris — 2007. gada 20. decembris
Prezidents	Vaira Vīķe-Freiberga Valdis Zatlers
Premjerministrs	Aigars Kalvītis
Priekštecis	Dzintars Jaundžeikars
Pēctecis	Mareks Segliņš
Latvijas Finanšu ministrs
Amatā 1998. gada 26. novembris — 1999. gada 16. jūlijs
Prezidents	Guntis Ulmanis Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs	Vilis Krištopans
Priekštecis	Roberts Zīle
Pēctecis	Edmunds Krastiņš
Latvijas Ministru padomes priekšsēdētājs
Amatā 1990. gada 7. maijs — 1993. gada 3. augusts
Prezidents	Guntis Ulmanis
Priekštecis	Vilnis Edvīns Bresis
Pēctecis	Valdis Birkavs
Dzimis	1951. gada 27. novembrī Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Tautība	latvietis
Politiskā partija	Latvijas Tautas fronte (1988-1993) Latvijas Ceļš (1997-2007) LPP/LC (kopš 2007)
Dzīvesbiedrs (e)	Ramona Godmane (1979-2011) Ilze Pētersone (kopš 2011)
Profesija	fiziķis, finansists
Alma mater	Latvijas Valsts universitāte
Paraksts

Ivars Godmanis (dzimis 1951. gada 27. novembrī, Rīgā) ir latviešu fiziķis, augstskolas pasniedzējs, finansists un politiķis, pārstāv partiju LPP/LC. Šobrīd Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais Ministru padomes priekšsēdētājs - pirmās valdības pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas vadītājs, Ministru prezidents, ministrs un Saeimas deputāts.

Izglītība

I. Godmaņa tēvs Teodors Godmanis ir ievērojams zinātnieks, lauksaimniecības zinātņu doktors. I. Godmanis ir dzimis Rīgā, beidzis Rīgas 1. vidusskolu. 1974. gadā pabeidzis Latvijas Valsts Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti. No 1984. līdz 1988. gadam darbojās LU Cietvielu fizikas institūtā kā jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks. 1992. gadā ieguvis fizikas doktora grādu. I. Godmanis 1986 . un 1987. gadā 9 mēnešus dzīvoja Austrijā, tur ieguva pieredzi un uzkrāja zināšanas par to, kā darbojas kapitālisms un demokrātija, ko vēlāk izmantoja savā darbā valdībā.^{[nepieciešama atsauce]} Austrijā pavadīto laiku dažkārt saista ar iespējamo I. Godmaņa sadarbību ar VDK, taču tiesībsargājošās instances, 1998. gadā pārbaudot iespējamo sadarbību, neatrada tai pierādījumus.^{[nepieciešama atsauce]}

Politiskā darbība

Atmodas laikā

1980. gadu beigās I. Godmanis iesaistījās Latvijas Tautas frontē un 1988. gadā kļuva par tās priekšsēdētāja D. Īvāna vietnieku. 1990. gadā kā LTF kandidāts Kuldīgas vēlēšanu apgabalā tika ievēlēts Augstākajā Padomē, kļuva par LTF frakcijas vadītāju. 4. maijā balsojis par deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu".

7. maijā I. Godmanis tika ievēlēts par pirmo Latvijas valdības vadītāju pēc neatkarības atjaunošanas, šo amatu viņš ieņēma līdz 1993. gada 3. augustam. I. Godmaņa valdībai bija jāvada valsti visgrūtākajā tās pastāvēšanas posmā kopš neatkarības atjaunošanas. Šajā laikā Latvija pārgāja no plānveida ekonomikas uz brīvo tirgu, ekonomika un finanšu sistēma sabruka, tika veikta pāreja uz citu valūtu un privatizācija, valstī atradās Krievijas armija. Lai arī tika pieļautas daudzas kļūdas, tomēr, ņemot vērā uzdevumu sarežģītību, vēsturnieki uzskata, ka Latvijas neatkarības pirmajos gados I. Godmaņa valdība vadīja valsti veiksmīgi.^{[nepieciešama atsauce]}

Atšķirībā no vairuma AP ievēlēto politiķu, I. Godmanis pirms 1993. gadā 5. Saeimas vēlēšanām nemainīja politisko piederību un neiekļāvās nevienā no jaunajām politiskajām partijām, bet viņa pārstāvētā Latvijas Tautas fronte netika ievēlēta Saeimā. I. Godmanis izstājās no LTF un uz laiku pameta politiku.

Pārtraukums politiskajā darbībā

No 1993. gada I. Godmanis ar aktīvu politisku darbību nenodarbojās, izmantojot savu pieredzi un zināšanas finanšu un banku jomā. 1993. gadā viņš iesūdzēja tiesā laikrakstu Dienas Bizness par personisko cieņu aizskaroša raksta publicēšanu, kurā rakstīts "darbojies vairāk SWH labā, nevis Latvijas valsts" un pievienota I. Godmani apsmejoša karikatūra. Tiesas prāvā viņš uzvarēja, iegūstot kompensāciju 1000 latu apmērā.^{[nepieciešama atsauce]} 1994.-1995. gadā I. Godmanis bija šī paša SIA Software House Riga viceprezidents, 1995. gadā bija Latvijas Komercbanku asociācijas viceprezidents, pēc tam - līdz 1997. gadam vadīja Latvijas Krājbanku, bija tās prezidents, padomes priekšsēdētājs.

No 1998. gada

I. Godmanis (pa kreisi) pēc tikšanās ar pārstāvjiem no ASV

1997. gadā I. Godmanis atgriezās politikā, iesaistoties partijā "Latvijas Ceļš", kurā darbojās daudzi viņa LTF un Augstākās Padomes laika domubiedri. 1998. gadā I. Godmanis tika ievēlēts 7. Saeimā un sava partijas biedra V. Krištopana valdībā bija Finanšu ministrs. Pēc valdības demisijas atjaunoja Saeimas deputāta mandātu.

2004. gadā ievēlēts par "Latvijas Ceļa" priekšsēdētāju, bet pēc tā apvienošanās ar Latvijas Pirmo partiju 2007. gadā kļuva par apvienības LPP/LC līdzpriekšsēdētāju kopā ar otras partijas līderi A. Šleseru.

2006. gada oktobrī I. Godmanis Latvijas Pirmās partijas un partijas "Latvijas Ceļš" vēlēšanu apvienības sastāvā tika ievēlēts 9. Saeimā, bet 7. novembrī kļuva par Iekšlietu ministru A. Kalvīša valdībā.

2007. gada 14. decembrī Valsts prezidents V. Zatlers uzticēja jaunās valdības veidošanu I. Godmanim. 20. decembrī Saeima izteica uzticību I. Godmaņa kabinetam ar 54 balsīm. 2009. gada 20. februārī I. Godmanis atkāpās no premjerministra amata un atjaunoja Saeimas deputāta mandātu.

2009. gadā ievēlēts Eiropas Parlamentā no LPP/LC saraksta. Pēc nokļūšanas Briselē pārtrauca vadīt partiju, atvēlot vienīgā partijas vadītāja lomu A. Šleseram. Tomēr saikni ar politiku Rīgā I. Godmanis nezaudēja, tiek uzskatīts, ka I. Godmaņa atbalsts V. Dombrovskim bija izšķirīgs, lai LPP/LC Saeimas frakcija atbalstītu valdību balsojumā par Saeimas pilnvarojumu valdībai slēgt jaunu vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem 2010. gada janvārī.^{[nepieciešama atsauce]}

Apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Privātā dzīve

32 gadus bijis precējies ar Ramonu Godmani, laulībā dzimuši 3 bērni. 2011. gadā šķīries un apprecējis Ilzi Pētersoni, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāri, ar kuru draudzējas kopš 2009. gada.

Skatīt arī

• Godmaņa Ministru padome
• Godmaņa Ministru kabinets

Ārējās saites

• Informācija par Eiropas Parlamenta deputātu
• gramata21.lv I. Godmaņa biogrāfija virtuālajā enciklopēdijā Latvijas ļaudis uz 21. gadsimta sliekšņa

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Vilnis-Edvīns Bresis (kā LPSR MP priekšsēdētājs)	Latvijas Ministru padomes priekšsēdētājs 1990. gada 7. maijs—1993. gada 3. augusts (kā LR MP priekšsēdētājs)	Pēctecis: Valdis Birkavs (kā Ministru prezidents)
Priekštecis: Roberts Zīle	Latvijas Finanšu ministrs 1998. gada 26. novembris—1999. gada 16. jūlijs	Pēctecis: Edmunds Krastiņš
Priekštecis: Dzintars Jaundžeikars	Latvijas Iekšlietu ministrs 2006. gada 7. jūlijs—2007. gada 20. decembris	Pēctecis: Mareks Segliņš
Priekštecis: Aigars Kalvītis	Latvijas Ministru prezidents 2007. gada 20. decembris—2009. gada 12. marts	Pēctecis: Valdis Dombrovskis