Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

2008.-2010. gada Latvijas finanšu un pārvaldes krīze ir nosaukums Latvijas ekonomiskajai un politiskajai krīzei, kas 2007.—2010. gada globālās finanšu krīzes iespaidā sākās 2008. gadā ar "Parex bankas" nacionalizāciju un turpinājās ar strauju IKP kritumu, valdības demisiju un Vecrīgas nemieriem 2009. gada 13. janvārī.

Lai glābtu Latvijas ekonomiku un novērstu politiskās krīzes padziļināšanos, Eiropas Komisija, Starptautiskais valūtas fonds, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par finanšu atbalsta sniegšanu. 2009.—2011. gadā Latvijas valdība bija spiesta veikt radikālu valsts budžeta konsolidāciju.

Parex bankas nacionalizācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2008. gada 10. novembrī Latvijas valdība parakstīja līgumu par "Parex bankas" nacionalizāciju, nododot 51% no bankas akcijām valstij piederošajai "Hipotēku un Zemes Bankai", bet pārējie akcionāri piekrita ieķīlāt savas akcijas, finanšu līdzekļus un nekustamos īpašumus par 14 miljoniem latu.[1] Līdz 11. decembrim valsts "Parex bankā" kopumā jau bija ieguldījusi 406 526 000 latu un pārņēmusi 84,83% "Parex bankas" akciju, bet 23. decembrī valdība paziņoja, ka bankā ieguldīs papildus 287 miljonus eiro (200,7 miljonus latu), kas paredzēti eiro denominēto valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru iegādei.[2]

Valdības politika un sabiedrības reakcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2008. gada 11. decembrī Saeima apstiprināja valdības izstrādāto Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu, kas paredzēja grozījumus vairāku nodokļu likmēm:[3][4]

  • paaugstināt pievienotās vērtības nodokļa pamatlikmi no 18% uz 21% un samazināto likmi no 5% uz 10%, samazinot preču grupu skaitu, kam samazinātā likme tiek piemērota;
  • palielināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem (Ls 2 uz Ls 4 par 100 l) un alkoholiskajiem dzērieniem (piem. visiem dzērieniem, izņemot alu un vīnu, no Ls 705 uz Ls 825 par 100 l absolūtā spirta), tabakai (no Ls 14 uz Ls 23 par 1 kg tabakas), degvielai (piem. dīzeļdegvielai par 1000 l no Ls 193 uz Ls 234) un kafijai (no Ls 50 uz Ls 100 par 100 kg);
  • samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi no 25% uz 23%;
  • samazināt kopējo valsts un pašvaldības institūciju darba samaksas finansējuma apjomu par 15%.

Aicinājums atlaist Saeimu un 13. janvāra nemieri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vecrīga pēc grautiņa (2009. gada 13. janvāris).

Sakarā ar pārmaiņām nodokļu politikā vairāki politiskie spēki izplatīja aicinājumu valsts prezidentam Valdim Zatleram atlaist Saeimu un uzaicināja visus Latvijas iedzīvotājus 2009. gada 13. janvārī, Doma laukumā, Vecrīgā piedalīties mītiņā. Mītiņa nobeigumā agresīvākie protestētāji izraisīja grautiņu, kā rezultātā tika nodarīti bojājumi vairākām Vecrīgā esošām ēkām un ielās esošām automašīnām.[5] Sabiedrības lielā spiediena rezultātā valsts prezidents uzdeva Saeimai un Ministru kabinetam uzdevumus līdz 2009. gada marta beigām ar nosacījumu, ka neizpildes gadījumā varētu tikt atlaista Saeima.[6][7] Termiņa pēdējā dienā Valsts prezidents ar Latvijas Televīzijas un Radio starpniecību uzrunāja visu tautu, kurā paziņoja to, ka Saeima netiks atlaista.[8]

Valdības nomaiņa (2009)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2009. gada 20. februārī ministru prezidents Ivars Godmanis valsts prezidentam iesniedza demisijas rakstu un valsts prezidents to pieņēma. Pēc konsultācijām ar politiskajām partijām, 26. februārī valsts prezidents aicināja Valdi Dombrovski sastādīt jauno Ministru kabinetu,[9] kuru Saeima apstiprināja 12. martā. Jauno valdību veidoja partija “Jaunais laiks”, Tautas partija, Zaļo un Zemnieku savienība, “Pilsoniskā savienība” un apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kurām kopā Saeimā bija 64 balsis. Finanšu ministra amatā Saeima apstiprināja ekspremjeru Einaru Repši.[10]

Starptautiskais atbalsts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2008. gada 19. decembrī Eiropas Komisija, Starptautiskais valūtas fonds, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis (Zviedrija, Dānija, Somija, Čehija, Polija un Igaunija) un Norvēģija vienojās par finanšu atbalsta sniegšanu Latvijai 7,5 miljardu eiro (5,27 miljardu latu) apmērā.[11] 2008. gada 29. decembrī Latvijas Valsts kase saņēma pirmo aizdevumu 589,57 miljonu eiro apmērā (414,35 miljoni latu) un šis aizdevums bija jāsāk atmaksāt 2012. gada februārī.[12]

2008. gada 23. decembrī Eiropas Komisija apstiprināja valdības izstrādāto Latvijas banku sešu mēnešu atbalsta shēmu, kas paredz atbalstu maksātspējīgajām bankām garantiju vai, ārkārtējos gadījumos, kontrolpaketes pārņemšanas veidā, nepārsniedzot 10% no iekšzemes kopprodukta.[13] Tajā pat dienā Starptautiskā valūtas fonda valde apstiprināja 19. decembra starptautisko vienošanos par finanšu atbalsta sniegšanu Latvijai līdz 2011. gada pirmajam ceturksnim.[14]

Ekonomiskās krīzes ietekme uz Latvijas darba tirgu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bezdarbs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ekonomiskās krīzes apstākļos Latvijā bezdarba līmenis palielinājās no 5%[15] 2008. gada janvārī, līdz 16,6% [16] 2010. gada decembrī. Savukārt darba meklētāju skaits pieauga no 79 tūkstošiem 2008. gada janvārī[17], līdz 210 tūkstošiem 2010. gada decembrī[17], neskatoties uz to, ka faktiskais bezdarbs bija lielāks. Tātad šajā laika periodā darbu zaudēja vairāk nekā 160 tūkstoši ekonomiski aktīvu, darbspējīgu iedzīvotāju.

Simtlatnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

100 latnieki ir krīzes laika Latvijas fenomens, kad cilvēki, kas ilgi atrodas ilglaicīgos darba meklējumos un/vai nesaņem bezdarbnieku pabalstu, tiek iesaistīti pašvaldību darbā par 100 latu stipendiju (no kuras netiek maksāti nodokļi un sociālās apdrošināšanas izmaksas). Šis programmas mērķis ir nodrošināt ar iztikas līdzekļiem cilvēkus, kas ir spējīgi strādāt fizisku darbu. Neskatoties uz to, ka šīs programmas organizētājs ir Labklājības ministrija, bet darbinieki tiek piesaistīti pašvaldību darbam, lielākais programmas finansētājs ir ESF, kas programmas īstenošanai 2009.-2010.gada periodā 24milj. piešķīra latu[18]. 100 latnieki, lielākoties tiek piesaistīti šādos darbos: teritorijas labiekārtošanā; sabiedrisko ēku remontdarbos; pašvaldības meža atjaunošana, sakārtošana; pašvaldības ceļu apkopšanas darbi; darbi sociālā jomā; utt. Neskatoties uz to, ka programmas darbība bija paredzēta no 2009. gada līdz 2010. gada beigām, tika pieņemts lēmums programmas norisi turpināt.[19]

Krīzes pārvarēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 2011. gada vidum Latvija no plānotā starptautiskā aizdevuma saņēma 4,4 miljardus eiro, no kuriem ~49% tika izlietoti valsts budžeta deficīta un valsts budžeta aizdevuma finansēšanai, 38,5% valsts parāda atmaksai, ~10% finanšu sektora stabilizācijai, bet 2,5% Parex bankas maksātnespējas novēršanai.[20]

2010. gadā Latvijas preču eksports pieauga par 30% un eksporta kopapjoms pārsniedza pirmskrīzes līmeni.[21] Tā rezultātā 2010. gada otrajā pusē Latvijā atjaunojās ekonomiskais pieaugums.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. "Paraksta Parex bankas pārņemšanas līgumu". LR Ministru kabinets (2008-11-10). Atjaunināts: 2008-12-23.
  2. "Valsts "Parex bankā" nogulda vēl 287 miljonus eiro". FinanceNet (2008-12-23). Atjaunināts: 2008-12-23.
  3. "Izmaiņas nodokļu politikā". LR Finanšu ministrija (2008-12-16). Atjaunināts: 2008-12-23.
  4. "Paziņojums presei". LR Finanšu ministrija (2008-12-30). Atjaunināts: 2009-01-02.
  5. Vecrīgā izlaupīts "Latvijas Balzama" veikals www.tvnet.lv, atjaunots 2009. gada 14. janvārī
  6. Zatlers draud ar Saeimas atlaišanu 31.martā tvnet.lv, atjaunots 2009. gada 17. janvārī
  7. Valsts prezidenta paziņojums tvnet.lv, atjaunots 2009. gada 17. janvārī
  8. Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio 2009. gada 31.martā www.president.lv, atjaunots 2009. gada 31. martā
  9. Valsts prezidenta preses konference www.president.lv, atjaunots 2009. gada 26. februārī
  10. Apstiprina Valda Dombrovska valdību www.lv.lv, atjaunots 2009. gada 12. martā
  11. "Vienojas par 7,5 miljardu eiro atbalstu Latvijai". LR Finanšu ministrija (2008-12-19). Atjaunināts: 2008-12-23.
  12. "Saņemta pirmā SVF aizdevuma daļa - 590 miljoni eiro". LR Finanšu ministrija (2008-12-30). Atjaunināts: 2009-01-02.
  13. "EK apstiprinājusi Latvijas banku atbalsta shēmu". FinanceNet (2008-12-23). Atjaunināts: 2008-12-23.
  14. "SVF valde apstiprina starptautisko aizdevumu Latvijai". TVNET (2008-12-23). Atjaunināts: 2008-12-23.
  15. "Bezdarba līmenis janvārī Latvijā palielinājies līdz 5%". FINANCENET (2008-02-13). Atjaunināts: 2011-01-18.
  16. "Reģistrētā bezdarba līmenis janvārī Latvijā bija 16,6%". Ekonomika.lv (2010-02-09). Atjaunināts: 2011-01-18.
  17. 17,0 17,1 "Darba meklētāju skaits". Centrālais Statistikas birojs (2010-11-30). Atjaunināts: 2011-01-18.
  18. "Augulis: Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās – viens no būtiskākajiem aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem sociālekonomiskās krīzes laikā". Labklājības ministrija birojs (2010-12-03). Atjaunināts: 2011-01-18.
  19. "Darba meklētāju skaits". Labklājības ministrija (2009-09-30). Atjaunināts: 2011-01-18.
  20. Publiskota Latvijas nodomu vēstule SVF un Saprašanās memorands ar ES. "Latvijas vēstnesis" 2011. gada 9. jūnijā
  21. Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums par makroekonomisko situāciju valstī 2011. gada aprīlī