Plakne

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Divas šķeļošas plaknes trīsdimensionālā telpā

Plakne ir virsma, kas satur katru taisni, kura savieno jebkurus divus tās punktus. Plakne ir viens no trim ģeometrijas nedefinējamiem pamatobjektiem, kuru īpašības tiek netieši aprakstītas ar ģeometrijas aksiomām.
Plakne ir divdimensionāls analogs punktam (kam ir nulle dimensijas), taisnei (kam ir viena dimensija) un telpai (kam ir trīs dimensijas).
Plakne ir svarīgs ģeometrijas jēdziens, jo tā ļauj definēt daudzus citus ģeometriskus objektus, piemēram, Dekarta koordinātu sistēmu un plaknes figūras - trijstūri, četrstūri, riņķi, utt.
Ģeometrijas nozari, kas pētī figūru un konfigurāciju īpašības plaknē, sauc par planimetriju.

Plaknes vienādojums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiklīda telpā \mathbb{R}^3 plakni apraksta vispārīga veida lineārs vienādojums

ax + by + cz + d = 0

kur a, b, c un d ir reāli skaitļi, pie tam vismaz viens no skaitļiem a, b, c nav vienāds ar nulli. Vektors \vec n = (a, b, c) ir šīs plaknes normālvektors. Tas nozīmē, ka vektors ar šādām koordinātām ir perpendikulārs plaknei ar augstākminēto vienādojumu.

Plaknes definīcija ar punktu un normālvektoru[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trīsdimensiju telpā svarīgs veids, kā definēt plakni ir norādot plaknes punktu un plaknes normālvektoru.

Pieņemsim, ka \bold r_0 ir rādiusvektors kādam punktam P_0 plaknē, un n ir nenulles vektors, kas perpendikulārs plaknei. Ideja ir tāda, ka punkts P ar rādiusvektoru r atrodas plaknē tad un tikai tad, kad vektors, kas vilkts no P_0 uz P ir perpendikulārs n. Izmantojot to, ka divi vektori ir perpendikulāri tad un tikai tad, kad to reizinājums ir nulle, iegūsim, ka meklētā plakne var tikt izteikta kā kopa no visiem punktiem r tādiem, ka

\bold n \cdot (\bold r - \bold r_0)=0.

(punkts apzīmē parasto reizināšanu, nevis skalāro reizināšanu). To izvēršot, iegūsim

 n_x (x-x_0)+ n_y(y-y_0)+ n_z(z-z_0)=0,\,

kas ir jau zināmais plaknes vienādojums.

Īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Caur jebkuriem diviem plaknes punktiem var novilkt tieši vienu taisni, jebkurš šīs taisnes punkts pieder plaknei;
  • Caur jebkuriem trīs telpas punktiem (kas neatrodas uz vienas taisnes) var novilkt tieši vienu plakni;
  • Divu nesakrītošu plakņu šķēlums ir taisne.

Attālums no punkta līdz plaknei[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plaknei ax + by + cz + d = 0\, un punktam \bold p_0 = (x_0, y_0, z_0), kas ne obligāti atrodas plaknē, īsākais attālums no \bold p_0 līdz plaknei ir vienāds ar

D = \frac{\left | ax_0 + by_0 + cz_0+d \right |}{\sqrt{a^2+b^2+c^2}}.

No tā seko, ka \bold p_0 atrodas plaknē tad un tikai tad, kad D=0.
Ja \sqrt{a^2+b^2+c^2}=1, kas nozīmē, ka a, b, un c ir normalizēti, tad formula kļūst vienkāršāka:

D = | ax_0 + by_0 + cz_0+d |\,.

Vispārinājums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plaknes vispārinājumu lielāka skaita dimensiju telpā sauc par hiperplakni.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]