Edirne

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Edirne
Edirne
—  pilsēta  —
Selimijes mošeja (1575, arhitekts Sinans)
Selimijes mošeja (1575, arhitekts Sinans)
Official logo of Edirne
Taisnības pils
Edirne
Red pog.png
Edirne
Edirne Turcijas kartē.
Koordinātas: 41°40′N 26°34′E / 41.667°N 26.567°E / 41.667; 26.567Koordinātas: 41°40′N 26°34′E / 41.667°N 26.567°E / 41.667; 26.567
Valsts Karogs: Turcija Turcija
Reģions Marmora jūras reģions
Ils Edirnes ils
Iedzīvotāji (2002)
 - kopā 128 400
Laika josla EET (UTC+2)
 - Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Auto reģ. nr. kods 22

Edirne (vēsturiski Adrianopolis; grieķu Adrianople; bulgāru Одрин) ir Turcijas pilsēta valsts vistālākajā rietumu reģionā pie robežas ar Grieķiju. Edirne ir Edirnes ila centrs un tās iedzīvotāju skaits pēc statistikas datiem 2002. gadā bija 128400.

Nosaukums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākotnēji pilsēta saukta par Adrianopolisu (grieķu: Ἁδριανούπολις) tās dibinātāja, Romas imperatora Adriana vārdā un grieķi pilsētu tā sauc arī mūsdienās. Turki pilsētu gan oficiāli, gan sarunvalodā sauc par Edirni, lai arī pastāv otrs apzīmējums Edrene. Pilsētas nosaukumi citās valodās: bulgāru Odrin, maķedoniešu Едрене un serbu Jedrene. Iespējams, visi šie vārdi atvasināti no vārda Adrians.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Edirnes apkaime bija karalauks vairāk kā 16 ievērojamām militārajām sadursmēm jau kopš antīkās Grieķijas laikiem.

Saskaņā ar grieķu mitoloģiju, valdnieka Agamemnona dēls Orests uzcēlis pilsētu Orestija (Orestias) vietā, kur satek upes Tundža, Arda un Hebrusa. Pilsētu vēlāk no jauna dibināja Romas imperators Adrians vietā, kur agrāk esot bijusi trāķiešu pilsēta Uskudama (arī Uskadama vai Uskodama). Adrians pilsētu paplašināja, uzcēla vairākus pieminekļus un nomainīja tās nosaukumu ar Adrianopole. Pilsētu noteica par Romas impērijas Hemimontas, jeb Trāķijas provinces centru. 323. gadā pie pilsētas kaujā Adrians nogalināja Licīniju, bet 378. gadā Valēnu nogalināja goti. 813. gadā pilsētu aplenca Bulgārijas hans Krums, kurš savus padotos veda uz bulgāru zemēm Donavas ziemeļos.

Konstantinopoles Latīņu impērijas laikā pie Adrianopoles bulgāru imperators Kalojans sakāva krustnešus, bet vēlāk (1227) pilsētu iekaroja Epīras despots Teodors Komnenoss. Vēlāk viņa karaspēku sakāva bulgāru imperators Ivans II Asens. 1365. gadā pilsētu iekaroja Osmaņu impērijas sultāns Murats I un to pasludināja par galvaspilsētu līdz 1453. gadam, kad osmaņi ieņēma Konstantinopoli.

Adrianopolē dzimis Konstantinopoles iekarotājs sultāns Mehmeds II (1432).

Balkānu karu laikā (1912-13) Adrianopole bija galvenais aizsardzības punkts Konstantinopolei un austrumu Trāķijai. 1829. gadā (grieķu neatkarības kara laikā) pilsētu iekaroja Krievijas impērijas karaspēks un 1878. gadā (bulgāru neatkarības kara laikā) to ieņēma bulgāri. 1920. gados to atkal iekaroja grieķi.

Osmaņu impērijā Adrianopole bija vilājeta galvaspilsēta ar 96 000 iedzīvotājiem. Pilsētā uzplauka vilnas, zīda, paklāju un lauksaimniecības produktu tirdzniecība. 1905. gadā pilsēta cieta plašā ugunsgrēkā. 1905. gadā pilsētā dzīvoja 80 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem 30 tūkstoši bija musulmaņi (turki, albāņi, čigāni un čerkesi), 22 tūkst. grieķi, 10 tūkst. bulgāri, 4 tūkst. armēņi, 12 tūkst ebreji un 2 tūkst. citas tautības.

Attēli[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]