Brisele

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par Beļģijas galvaspilsētu. Par reģionu skatīt rakstu Briseles galvaspilsētas reģions.
Brisele
Brussel
Bruxelles
—  galvaspilsēta  —
Briseles rātsnams naktī
Briseles rātsnams naktī
Flag of Brisele
Karogs
Brisele
Ģerbonis
Brisele
Red pog.png
Brisele
Koordinātas: 50°51′0″N 4°21′0″E / 50.85000°N 4.35000°E / 50.85000; 4.35000Koordinātas: 50°51′0″N 4°21′0″E / 50.85000°N 4.35000°E / 50.85000; 4.35000
Valsts Karogs: Beļģija Beļģija
Reģions Galvaspilsētas
Pirmoreiz minēta 979. gadā
Pilsētas tiesības 1229. gads
Administrācija
 - Mērs Fredijs Tielenmanss
Platība
 - Kopējā 32,61 km²
Iedzīvotāji (01.01.2012.)
 - kopā 166 497
 - blīvums 5,100/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta indeksi 1000-1130
Tālruņu kods 02
Mājaslapa: www.brussels.be

Brisele (franču: Bruxelles-Ville vai Ville de Bruxelles; nīderlandiešu: Stad Brussel) ir pilsēta Beļģijas centrālajā daļā. Beļģijas lielākā pilsēta un galvaspilsēta. Beļģijas daļas — Flandrijas galvaspilsēta, kaut arī pati pilsēta administratīvi neatrodas Flandrijā, bet veido atsevišķu Beļģijas daļu — galvaspilsētas reģionu ar divām valsts valodām — franču un nīderlandiešu.

Pašā Briseles municipalitātē ir tikai apmēram 143 000 iedzīvotāju, tomēr visā Briseles aglomerācijā, kas faktiski ir viena pilsēta, ir vairāk nekā miljons iedzīvotāju.

Brisele bieži tiek uzskatīta par Eiropas Savienības galvaspilsētu, jo divas no trijām galvenajām ES institūcijām atrodas Briselē - Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Padome. Brisele ir arī NATO galvenās mītnes vieta.

Centrālajai Briselei vēsturiski ir divas daļas — Augšpilsēta un Lejaspilsēta —, kuras vienu no otras nodala stāva nogāze, kas stiepjas ziemeļudienvidu virzienā no Karaļa ielas tālākā gala līdz Tiesu pilij.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Čurājošais puisēns" - viens no Briseles simboliem

979. gadā Lejaslotringas grāfs Kārlis tagadējā Briselē uzcēla cietoksni. 7. gadsimtā pilsēta kļuva par nozīmīgu pieturas punktu ceļā no Briges uz Ķelni.

1695. gadā pilsētu ieņēma un nopostīja Francijas karaļa Luija XIV karaspēks.

1830. gadā Briselē sākās Beļģijas revolūcija pret Nīderlandes varu un 1831. gadā pilsēta kļuva par neatkarīgās Beļģijas galvaspilsētu.

1940. gada 10. maijā Briseli bombardēja vācu aviācija.

Ievērojamākās vietas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Briselē dzimuši:

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]