Elizabete Bousa-Laiona

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Elizabete Bousa-Laiona
Elizabeth Bowes-Lyon
ElizabethBowes-Lyon.jpg
Karaliene - konsorte
Amatā
1936. gada 11. decembris — 1952. gada 6. februāris
Priekštecis Tekas Marija
Pēctecis Princis Filips

Dzimšanas dati 1900. gada 4. augustā
Londona, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Miršanas dati 2002. gada 30. martā (101 gada vecumā)
Vindzora, Bērkšīra, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Apglabāts Sendžordža kapela, Vindzora, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Dinastija Vindzoru dinastija (laulībā)
Tēvs Klods Bouss-Laions
Māte Sesīlija Bousa-Laiona
Dzīvesbiedrs(-e) Džordžs VI
Bērni Elizabete II, Princese Mārgarita Rouza

Elizabete Bousa-Laiona (angļu: Elizabeth Bowes-Lyon, dzimusi 1900. gada 4. augustā, mirusi 2002. gada 30. martā) no 1936. gada 11. decembra līdz 1952. gada 6. februārim bija Apvienotās Karalistes un britu aizjūras domīniju karaļa Džordža VI sieva. Pēc vīra nāves, kad par Lielbritānijas karalieni kļuva meita Elizabete II, viņa plašāk pazīstama kļuva kā Karaliene Elizabete, Karaliene - māte (angļu: Queen Elizabeth The Queen Mother).[1][2][3] Viņa bija arī pēdējā Īrijas karaliene un Indijas imperatore.

2. pasaules kara laikā sniedza ievērojamu morālu atbalstu karojošajiem valsts iedzīvotājiem, Ādolfs Hitlers viņu nosauca par "visbīstamāko sievieti Eiropā". Pēc kara Karaliene-māte, atšķirībā no citiem karaliskās ģimenes locekļiem, nemainīgi saglabāja morālo autoritāti un lielu popularitāti - bieži viņu sauca par Karalieni-mammu (the Queen Mum).

Bērnības gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elizabete Anglela Mārgreta Bousa-Laiona bija jaunākā meita un devītā no desmit Klaudija Džordža Bousa-Laiona bērniem un viņa sievas Secīlijas Ninas Kavendišas-Bentinksas. Viņas mātes izcelsme bija no britu premjerministraViljama Kevendiša-Bentinksa, trešā Portlendas hercoga un Indijas ģenerālgubernatoraRičarda Veleslija, kas bija vecākais brālis citam premjerministram, Artūram Velslejam, pirmajam Velingtonas hercogam. Viņas dzimšanas vieta paliek nenoteikta, bet saskaņā ar sabiedrības viedokli viņa dzima viņas vecāku mājā — Vestminsterā vai arī ātrās palīdzības karietē pa ceļam uz slimnīcu. Citas dzimšanas vietas iespējas iekļauj Forbsu māju, Londonā, viņas mātes vecmātes, misis Skotas, mājā. Viņas dzimšana bija reģistrēta Hitčinā, Hertfordšīrā, netālu no Stratmoras lauku mājas, kas arī minēta kā viņas dzimšanas vieta Tautas skaitīšanas laikā. Viņa bija kristīta 1900.gada 23. septembrī, vietējā draudzē un viņas krustvecāki bija arī viņas tēva tante — lēdija Mauda Bovesa-Liona un māsīca misis Artūra Džeimsa. 1911. gada tautas skaitīšanas laikā viņa dzīvoja Hitčinā, bet viņa nebija reģistrēta kā dzīvojusi tur.
Viņa pavadīja savu bērnību Sv. Paula Valdenā un Glamisas pilī, no grāfa mantotā mājā, Skotijā. Viņu izglītoja mājskolotāja līdz astoņu gadu vecumam. Elizabete mīlēja lauku sporta veidus — ponijus un suņus. Kad viņa sāka mācīties Londonā, viņa pārsteidza savus skolotājus ar viedi iesāktu eseju. Tā sākās ar diviem grieķu vārdiem no enophon's Anabasis. Viņas mīļākie priekšmeti bija literatūra un Svētie raksti. Pēc atgriešanās mājmācībā pie Vācijas ebrejietes mājskolotājas, Kates Kubleres, viņa nokārtoja Oksfordas pārbaudījumus ar izcilību 13 gadu vecumā. Viņas 14. dzimšanas dienā Lielbritānija pieteica karu Vācijai. Četri viņas brāļi dienēja armijā. Viņas vecākais brālis, fergus, Black Watch pulka virsnieks mira Losas kaujā 1915.gadā. Vēl viens brālis, Maikls, bija izziņots kā pazudis kaujā 1917.gada 28. aprīlī. Trīs nedēļas vēlāk ģimene atklāja, ka viņš bija sagūstīts pēc tam, kad tika ievainots. Viņš palika kara gūstekņu nometnē līdz kara beigām.

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. London Gazette: (Supplement) no. 55932, p. 8617, 2000-08-04.
  2. London Gazette: (Supplement) no. 56653, p. 1, 2002-08-05.
  3. London Gazette: no. 56969, p. 7439, 2003-06-16.