Etniskā tīrīšana

Vikipēdijas lapa
No iedzīvotājiem pilnībā iztukšots Krimas tatāru ciemats 1945. gadā pirms krievu kolonistu ierašanās

Etniskā tīrīšana ir politika, kuras mērķis ir citas etniskās piederības personu piespiedu izraidīšana no noteiktas teritorijas, tā var izpausties dažādos veidos, sākot no etnisko grupu masveida pārvietošanas un piespiedu emigrācijas līdz pat deportācijai un genocīdam.

Vēsturē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Romas impērijas valdnieki bieži paverdzināja vai no savām zemēm padzina veselas tautas. Pazīstamākais piemērs bija ebreju izsūtīšana pēc sacelšanās Jūdejā 70. gadā pēc Kr., ebreji kļuva par klejojošu tautu bez dzimtenes. Viduslaikos jebkuras valsts valdnieki, kas savā teritorijā uzņēma ebrejus, apstākļiem mainoties, jutās tiesīgi tos atkal izraidīt.

1604.—1605. gadā Persijas valdnieks Abāss I Lielais padzina no Austrumarmēnijas aptuveni 300 tūkstošus armēņu.

1502. gadā un 1609.—1614. gadā no Spānijas tika izraidīti daudzi musulmaņi.

Ziemeļamerikā angļu kolonisti padzina no savām zemēm desmitiem indiāņu cilšu, piespiežot tās dzīvot rezervātos, kas bieži vien nebija piemēroti dzīvošanai. Arī Āfrikas dienvidos un Austrālijā vietējās ciltis no savām zemēm padzina vācieši, holandieši un angļi, un zemi ieņēma baltādainie kolonisti.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]