Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis

Vikipēdijas raksts

Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis (1770. gada 27. augusts - 1831. gada 14. novembris) - vācu filozofs, pirmais sistemātiski fundamentālais domātājs, kurš iezīmēja jaunu pieeju sociālajai filozofijai. Hēgelis saka, ka mūsdienu sabiedrība ir kaut kas vairāk par politiku. Kā arī viņš uzsver, ka valsts ir vispārīgais, kopīgais, tomēr tā nav identificējama ar sabiedrību. Sabiedrība, pēc Hēgeļa uzskatiem, pati nosaka kā rīkojas (katra indivīda autonomā darbība). Uzsver, ka valsti nedrīkst identificēt ar indivīdu. Savā darbā "Tiesību zinātnes" viņš sabiedrību sauc par pilsonisko sabiedrību.

Domāšana un darbi

Hēgelis bija viens no pirmajiem dižajiem filozofiem, kas bija universitātes profesors. Hēgelis savu sistēmu mācīja studentiem, no tā izriet Hēgeļa darbu atšķirības. Var izšķirt trīs veidu darbus. Pirmkārt, darbi, kurus publicēšanai sagatavoja pats Hēgelis, otrkārt, teksti, kuru pamats ir viņa lekciju piezīmes un visbeidzot veseli darbi, kas apkopoti no studentu lekciju konspektiem. Hēgeļa slavenākais jaunības gadu darbs ir "Gara fenomenoloģija". Brieduma gadu darbs ir "Loģikas zinātne". Svarīgs darbs ir "Tiesību filozofija", kurā Hēgelis pētī valsts būtību un uzbūvi.