Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis
Georg Wilhelm Friedrich Hegel
Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis
Personīgā informācija
Dzimis 1770. gada 17. augustā
Štutgarte, Virtemberga
Miris 1831. gada 14. novembrī (61 gads)
Berlīne, Prūsijas karaliste
Tautība vācietis
Vispārīgā informācija
Galvenās intereses Epistemoloģija, loģika, reliģija, estētika, metafizika
Valoda vācu valoda

Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis (vācu: Georg Wilhelm Friedrich Hegel; dzimis 1770. gada 27. augustā, miris 1831. gada 14. novembrī) bija vācu filozofs, pirmais sistemātiski fundamentālais domātājs, kurš iezīmēja jaunu pieeju sociālajai filozofijai.

Hēgelis saka, ka mūsdienu sabiedrība ir kaut kas vairāk par politiku. Kā arī viņš uzsver, ka valsts ir vispārīgais, kopīgais, tomēr tā nav identificējama ar sabiedrību. Sabiedrība, pēc Hēgeļa uzskatiem, pati nosaka kā rīkojas (katra indivīda autonomā darbība). Uzsver, ka valsti nedrīkst identificēt ar indivīdu. Savā darbā "Tiesību zinātnes" viņš sabiedrību sauc par pilsonisko sabiedrību.Pirmais pasaulē izstrādājis vispusīgi pamatotu dialektikas teoriju, ka arī dialektisko pētniecības metodi. Dabas un sabiedrības attīstības pamatā Hēgelis lika garīgu pirmcēloni - absolūto ideju. Uzskatīja, ka cilvēks pateicoties savām loģiskajām spējām, izziņas procesā pakapeniski virzās atpakaļ uz visa esošā pirmsākumu, kurš tagad izpaužas kā klasiskās filozofijas likumu un kategoriju sistēma. Šīs sistēmas t.i. Hēgeļa dialekts loģikas izejpunkts ir esamības jēdziens, no kura loģiski izriet kvalitāte un kvantitāte, būtība un parādība atklājot arī pretrunas un pretstatus, dialektisko noliegumu, nepieciešamību un nejaušību, iespējamību un īstenību u.c. kategorijas. Cilvēces vēsturi Hēgelis izprata kā brīvības idejas izplatīšanos.

Uzskati un darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hēgelis bija viens no pirmajiem dižajiem filozofiem, kas bija universitātes profesors. Hēgelis savu sistēmu mācīja studentiem, no tā izriet Hēgeļa darbu atšķirības. Var izšķirt trīs veidu darbus. Pirmkārt, darbi, kurus publicēšanai sagatavoja pats Hēgelis, otrkārt, teksti, kuru pamats ir viņa lekciju piezīmes un visbeidzot veseli darbi, kas apkopoti no studentu lekciju konspektiem. Hēgeļa slavenākais jaunības gadu darbs ir "Gara fenomenoloģija". Brieduma gadu darbs ir "Loģikas zinātne". Svarīgs darbs ir "Tiesību filozofija", kurā Hēgelis pētī valsts būtību un uzbūvi. Darbos par sabiedrību un kultūru ir analizējis tiesības, morāli un tikumību, ko saistīja ar īpašumu, ģimeni un valsti.