Heinrihs Lencs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par fiziķi Heinrihu Lencu. Par citām jēdziena Lencs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Heinrihs Lencs
Heinrich Friedrich Emil Lenz
Heinrihs Lencs
Personīgā informācija
Dzimis 1804. gada 12. februārī
Tērbatā, Vidzemes guberņa (tagad - Igaunija)
Miris 1865. gada 10. februārī (60 gadi)
Romā
Tautība Baltijas vācietis
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika
Darba vietas Sanktpēterburgas universitāte
Alma mater Tērbatas universitāte
Sasniegumi, atklājumi Džoula-Lenca likums

Heinrihs Frīdrihs Emīls Lencs (vācu: Heinrich Friedrich Emil Lenz, krievu: Эмилий Христианович Ленц, dzimis 1804. gada 12. februārī, miris 1865. gada 10. februārī) bija vācbaltiešu fiziķis. Pazīstams kā Lenca likuma (1833) atklājējs. Neatkarīgi no Džoula atklāja Džoula likumu, tāpēc šis likums dažreiz tiek saukts par Džoula-Lenca likumu. Viņa dēls Roberts Lencs arī bija pazīstams fiziķis.

Dzīvesgājums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Heinrihs Lencs ir dzimis 1804. gada 12. februārī Tartu. Pēc ģimāzijas beigšanas viņš no 1820. gada studēja ķīmiju un fiziku Tērbatas universitātē. 1823. - 1826. gadā piedalījās Oto fon Kocebū vadītajā ekspedīcijā apkārt pasaulei un pētīja sālsūdens fizikālās īpašības.

No 1826. gada Lencs strādāja Sanktpēterburgas universitātē, kur no 1831. gada pētīja elektromagnētismu un vienlaicīgi ar Džeimsu Džoulu ap 1840. gadu publicēja novērojumus par elektriskās strāvas atšķirīgo spēju paaugstināt dažādu vadītāju temperatūru. Kopā ar Moricu fon Jakobi viņš 1839. gadā aprakstīja elektropārklāšanas tehnoloģiju.

H. Lencs bija Pēterburgas universitātes Matemātikas un fizikas fakultātes dekāns (1840-1863) un rektors (1863-1865).

Miris 1865. gada 10. februārī no smadzeņu insulta ceļojuma laikā Romā.

Literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ржонсницкий Б. Н. Эмилий Христианович Ленц. (1804-1865). М.–Л. 1952 (соавтор: Лежнева О. П.)
  • Ржонсницкий Б. Н. Академик Э. Х. Ленц и физическая география. – Известия АН СССР. № 2. 1954. С. 61
  • Hempel, Peer. Deutschsprachige Physiker im alten St. Petersburg. - München: Oldenbourg, 1999