Iliāda
Vikipēdijas raksts
Iliāda - episka poēma (9. vai 8. gs. p.m.ē.), par kuras autoru parasti uzskata aklo dzejnieku Homēru, kas esot dzīvojis Hijas salā Egejas jūrā. Drošu ziņu par autoru nav. Homēram tiek piedēvēts arī otrs lielais eposs - "Odiseja", kas tapis nedaudz vēlāk.
"Iliāda" un "Odiseja" ir senākie Eiropas literatūras darbi, kas nonākuši līdz mūsdienām.
"Iliāda" vēsta par Trojas kara notikumiem šī konflikta noslēguma posmā - sākot ar grieķu varoņa Ahilleja aiziešanu no kaujas lauka un beidzot ar trojiešu varoņa Hektora nāvi un apbedīšanu. Eposa nosaukums cēlies no Īlijas - cita Trojas vārda.
Iliādas pirmās rindiņas latviešu valodā[1]:
Dziedi man, dieve, par Pēleja dēla Ahilleja dusmām
Liktenīgajām, kas ahajiem nesa bez gala daudz likstu,
Notrieca Aīda valstī daudz diženu varoņu garu,
Izmeta pašus pēc tam par barību laukā visapkārt
Suņiem un plēsīgiem putniem - tā notikās Zevtēva griba, -
Sākot ar dienu, kad izšķīrās naidā un iedegās ķildā
Tautvedis Atreja dēls un Ahillejs, līdzīgais dievam.
- ↑ Homērs: "Iliāda". Rīga: Latvijas Valsts Izdevniecība (1961) A. Ģiezena tulk., 31. lpp.