Iliāda

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
"Īliadas" pirmās rindiņas grieķu valodā

"Īliada" (sengrieķu: Ἰλιάς, Iliás) ir sengrieķu eposs, par kuras autoru tradicionāli uzskata aklo dzejnieku Homēru. "Īliada" vēsta par Trojas kara notikumiem — par grieķu apvienotā karaspēka, kuru vadīja Agamemnons, uzbrukumu trojiešiem, par desmit Trojas aplenkuma gadiem, par grieķu varoņa Ahilleja aiziešanu no kaujas lauka, bet, kad uzzināja par sava drauga Patrokla nogalināšanu, atgriezās kaujas laukā, kur pieveica trojiešu varoni Hektoru. Eposa galvenā tēma ir Ahilleja dusmas.[1] "Īliadas" nosaukums cēlies no Īlijas — cita Trojas nosaukuma. Senie grieķi, kas uzbruka Trojai, eposā tiek saukti par ahajiem.

Tiek uzskatīts, ka "Īliada" ir uzrakstīta 9. vai 8. gadsimtā p.m.ē. (Trojas karš notika 13. vai 12. gadsimtā p.m.ē.). Drošu ziņu par eposa autoru nav. Tradicionāli uzskata, ka "Īliadas" autors ir Homērs, kas esot dzīvojis Hijas salā Egejas jūrā. Homēram tiek piedēvēts arī otrs lielākais Senas Grieķijas eposs — "Odiseja", kas tapis nedaudz vēlāk.

"Īliada" un "Odiseja" ir senākie Eiropas literatūras darbi, kas saglabājušies līdz mūsdienām.[2]

Sižets[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ahillejs pie Trojas mūriem iesietu aiz kaujas ratiem vilka Hektora ķermeni, kuru bija pieveicis divcīņā

Eposs sākas ar to, ka grieķu dievs Apollons uzsūtīja mēri grieķu karavīriem, kas bija aplenkuši Troju, jo tie bija nolaupījuši vienu no viņa priesteru meitām. Grieķu karaspēka vadītājs Agamemnons bija spiests to atdod atpakaļ, toties tās vietā viņš grieķu varonim Ahillejam atņēma Briseīdu — gūstekni, kuru Ahillejs bija ieguvis Trojas karā. Ahillejs sadusmojās un aizgāja no kaujas lauka. Kad Ahillejs uzzināja, ka trojiešu princis Hektors ir nogalinājis viņa draugu Patroklu, viņš atgriezās kaujas laukā, lai atriebtos. Ahillejs vajāja Hektoru, trīsreiz apdzīdams viņu ap Trojas mūriem, un tad nonāvēja divcīņā. Ahillejs atteicās atdot ienaidnieka līķi apbedīšanai, līdz dievi pierunāja viņu pieņemt izpirkumu no Hektora tēva, Trojas valdnieka Priāma. Eposs beidzas ar Hektora apbedīšanu.

Šis sižets ir atspoguļots arī 2004. gada amerikāņu filmā "Troja".

Galvenie tēli[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eposā "Īliada" ir daudz un dažādu tēlu. Galvenie no tiem bija:

Eposā ir pieminēti arī daudzi seno grieķu dievi. Tie bija:

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Senās Grieķijas kultūra (latviski). valoda.ailab.lv. Atjaunināts: 2014. gada 21. martā.
  2. Vidal-Naquet, Pierre (2000) (franciski). Le monde d’Homère. Perrin. 19. lpp. ISBN 2-262-01181-8.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]