Zevs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Zeva statuja (Olimpija)

Zevs (grieķu Ζεύς; radniecīgi vārdi ir latviešu "Dievs",[nepieciešama atsauce] sanskrita Dyaus, senvācu Ziu un latīņu Jupiter - no Diovis pater) sengrieķu mitoloģijā ir dievu valdnieks, kā arī debesu un pērkona dievs. Krona un Rejas dēls.

Romiešu mitoloģijā Zevu dēvē par Jupiteru.

Mīti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zeva izcelsme un nākšana pie varas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rejai no Krona bija seši bērni - Hestija, Dēmetra, Hēra, Aīds, Poseidons un Zevs -, taču Krons visus, izņemot Zevu, tūlīt pēc piedzimšanas aprija, jo no Gajas un Urāna bija uzzinājis, ka, tāpat kā viņš gāzis savu tēvu, viņu gāzīs viens no viņa bērniem. Kad piedzima Zevs, Reja Kronam iedeva aprīt akmeni, bet Zevu klusībā paslēpa Krētas salā. Īdas kalna nogāzē esošo alu joprojām tūristiem rāda kā Zeva dzimšanas vietu.[nepieciešama atsauce]

Sasniedzis pilngadību, Zevs piespieda Kronu atrīt pārējos bērnus un atbrīvoja Krona brāļus gigantus, hekatonheirus un ciklopus no Tartara. Kopā ar viņiem un saviem brāļiem un māsām Zevs gāza Kronu un pārējos titānus. Sakautos titānus viņš iemeta Tartarā.

Pēc kaujas Zevs un viņa vecākie brāļie (Poseidons un Aīds) sadalīja pasauli, velkot lozes - Zevs turpmāk valdīja pār debesīm un gaisu, Poseidons pār ūdeņiem, bet Aīds par mirušo pasauli (pazemi). Zemi (Gaju) nevarēja iegūt valdīšanā, un katrs pār to valdīja pēc spējām (tāpēc, piemēram, Poseidonu dēvēja par zemestrīču dievu). Gaja bija neapmierināta ar to, kā Zevs bija izturējies pret titāniem, kuri bija viņas bērni, tāpēc drīz pēc dievu valdnieka troņa ieņemšanas viņam nācās cīnīties ar citiem Gajas bērniem - briesmoņiem Tīfonu un Ehidnu. Viņš sakāva Tīfonu un ieslodzīja viņu zem kalna, bet Ehidnu un viņas bērnus atstāja dzīvus nākamajiem varoņiem.

Zeva bērni[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alegoriska Zeva figūra VEF galvenās montāžas halles fasādē, Rīgā, Brīvības ielā

Zevs bija Hēras brālis un vīrs. Vienīgais viņu bērns bija Arejs, lai arī Hērai bija arī citi bērni (Hēfaists, Eileitija, Hēbe).

Zevam bija daudz bērnu no citām dievietēm, nimfām un mirstīgajām sievietēm, piemēram, Mīnojs no Eiropas, Hērakls (viens no izcilākajiem grieķu varoņiem, kurš veicis 12 lielus varoņdarbus) no Alkmēnes, Jāsons no Elektras, Trojas Helēna (kuras dēļ izraisījās Trojas karš) no Ledas, Persefone no Dēmetras u.tml. Daudzas sievietes viņš apciemojis izmainītā izskatā, piemēram, Danaju (zelta lietus veidolā), Ledu (gulbja veidolā), Eiropu (vērša veidolā).

Zeva meita ir arī Atēna, kura piedzima no Zeva galvas.

Ārējas saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]