Ahillejs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ahileja attēls uz sengrieķu vāzes

Ahillejs ir galvenais varonis sengrieķu dzejnieka Homēra eposā „Iliāda”, kurš vēsta par Trojas karu. Tesālijā dzimušais Ahilejs bija valdnieka Pēleja un nereīdas Tetīdas dēls. Lai padarītu Ahilleja miesu neievainojamu un nemirstīgu, Tetīda iemērca viņu pazemes valstības upes Stiksas ūdenī, taču aizmirsa samērcēt papēdi aiz kura viņa dēlu turēja. Ahilleju uzaudzināja un skoloja viedais kentaurs Heirons.

Moiras piedāvāja jaunajam Ahillejam izvēli: ilgu mūžu, aizvadītu greznībā, vai agru nāvi Trojas karā un nevīstošu slavu. Viņš izvēlējās slavu un devās karā. Trojas aplenkuma laikā Ahillejs atteicās turpināt cīņu pēc tam, kad grieķu vadonis Agamemnons gribēja viņam atņemt gūstekni Briseīdu. Kad grieķi bija palikuši bez sava drosmīgākā karotāja, trojieši Hektora vadībā piespieda viņus atkāpties. Ahilleja draugs Patrokls pierunāja viņu aizdot savas bruņas, lai tās maldinātu trojiešus, ka cīņas laukā atgriezies pats Ahillejs.

Hektors nogalināja Patroklu un Ahillejs atkal iesaistījās kaujā, lai atriebtu drauga nāvi. Ahilejs vajāja Hektoru, trīsreiz apdzīdams viņu ap Trojas mūriem, un tad nonāvēja divcīņā. Ahillejs atteicās atdot ienaidnieka līķi apbedīšanai, līdz dievi pierunāja viņu pieņemt izpirkumu no Hektora tēva valdnieka Priama. Izšķirošajā kaujā par Troju Ahillejs nogalināja amazoņu valdnieci Pentesileju. Varoni apbūra mirušās valdnieces skaistums un viņš iemīlējās. Drīz pēc tam, kā to mirstot bija pareģojis Hektors, Ahilleju nonāvēja Hektora brālis Parīds, kurš trāpīja viņam ar bultu papēdī, vienīgajā vietā, kur Ahilleju varēja ievainot. Ahilleja bruņas grieķi nodeva Odisejam.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]