Iturupa

Vikipēdijas lapa
Iturupa
Итуруп
Iturupa
Kuriļskas pilsēta un Baranska vulkāns
Iturupa (Krievija)
Iturupa
Iturupa
Iturupa (Sahalīnas apgabals)
Iturupa
Iturupa
Ģeogrāfija
Izvietojums Ohotskas jūra, Klusais okeāns
Koordinātas 45°02′N 147°37′E / 45.033°N 147.617°E / 45.033; 147.617Koordinātas: 45°02′N 147°37′E / 45.033°N 147.617°E / 45.033; 147.617
Arhipelāgs Kuriļu salas
Platība 3174,71 km²
Garums 200 km
Platums 7—27 km
Augstākais kalns Stokaps
1634 m
Administrācija
Karogs: Krievija Krievija
Apgabals Sahalīnas apgabals
Rajons Kuriļu rajons
Lielākā pilsēta Kuriļska
Demogrāfija
Iedzīvotāji 6 874 (2021)
Blīvums 2,2/km²
Pamatiedzīvotāji krievi
Iturupa Vikikrātuvē

Iturupa (krievu: Итуруп) ir Krievijai piederoša vulkāniska sala, Kuriļu salu arhipelāga lielākā sala.[1] Administratīvi ietilpst Sahalīnas apgabala Kuriļu rajonā. Krievijas suverenitāti apstrīd Japāna, kas uzskata, ka sala ietilpst Hokaido prefektūras Nemuro apriņķī. Salas lielākā pilsēta ir rajona centrs Kuriļska.

Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salas krievu (Итуруп) un japāņu (択捉島, Etorofu-tō) nosaukums cēlies no pamatiedzīvotāju ainu nosaukuma エツ゚ヲロㇷ゚シㇼ(Etuworop-sir), kas nozīmē pēc dažādām versijām ‘Sala ar daudziem zemesragiem’ vai ‘medūza’.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sala izvietojusies Kuriļu arhipelāga dienviddaļā starp Urupu ziemeļaustrumos un Kunaširu dienvidaustrumos. Austrumos tās krastus apskalo Klusais okeāns, bet rietumos — Ohotskas jūra. Sala vulkāniskas izcelsmes, tajā 20 vulkāni, no kuriem deviņi aktīvi. Reljefs ir kalnains. Augstākais kalns ir Stokapa vulkāns 1634 m vjl salas dienviddaļā. Lielāko daļu teritorijas klāj skujkoku meži, dienviddaļā arī lapukoku meži. Sastopamas bambusa audzes.

Salas austrumu krastā atrodas 141 m augstais ūdenskritums Iļja Muromecs — grūtās pieejamības dēļ to iespējams apskatīt tikai no okeāna puses.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 290. lpp.