Ohotskas jūra

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ohotskas jūra
Охотское море.png
Ohotskas jūra (Āzija)
Ohotskas jūra
Ohotskas jūra
Koordinātas 55°N 150°E / 55°N 150°E / 55; 150Koordinātas: 55°N 150°E / 55°N 150°E / 55; 150
Okeāns Klusais okeāns
Platība 1 603 000 km2
Vid. dziļums 1780 m
Maks. dziļums 3916 m
Tilpums 1 316 000 km3
Sāļums 32‰
Valstis un teritorijas Karogs: Japāna Japāna
Karogs: Krievija Krievija
Lielākās pilsētas Magadana
Ohotskas jūra Vikikrātuvē

Ohotskas jūra (krievu: Охотское море, japāņu: オホーツク海, Ohōtsuku-kai) ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra.[1] Nosaukta Ohotas upes vārdā, kuras nosaukums savukārt cēlies no evenu vārda okat — ‘upe’.

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūras vidējais dziļums ir 1780 metri, tilpums — ap 1 365 000 km³. Virsējā ūdens slāņa sāļums — 32‰, temperatūra ziemā ir 1,8—2 °С, vasarā — 1,5—15 °С. Plūdmaiņu augstums Šeļihova līcī sasniedz pat 12 metrus, kamēr pie Sahalīnas krastiem tikai 0,8 metri. Jūras rietumu daļa ir salīdzinoši sekla, atrodas uz kontinentālā šelfa. Dziļākā ir rietumu daļa pie Kuriļu salām — Kuriļu lielieplaka. Lielākā daļa jūras atrodas uz kontinentālā tipa Zemes garozas.

Vienīgā centrālās daļas sala ir nelielā Jonas sala. Austrumu daļā ir arī Šantaru salas kas norobežo nelielo Šantaru jūru, savukārt ziemeļos tālāk sauszemē ietiecas Šeļihova līcis ar pagarinājumu — Penžinas līci.

Jūrā notiek zvejniecība. Ziemā navigācija apgrūtināta vai neiespējama ledus segas dēļ — lielāko daļu jūras no oktobra līdz maijam klāj ledus. Ohotskas jūra aizsalst tāpēc, ka tās ūdeni mazāk sāļu padara lielā Amūras upe un līdz ar to ūdens sasalst pie augstākas temperatūras. Jūrai raksturīgas arī biežas miglas, vētras.

Aukstā kara laikā ASV kara flotei vairākkārt izdevās pieslēgties Ohotskas jūrā izvietotajiem sakaru kabeļiem. 1983. gadā PSRS virs Ohotskas jūras notrieca Dienvidkorejas pasažieru lidmašīnu.

Robeža[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļos un rietumos atrodas Krievijas teritorija — Habarovskas novads un Magadanas apgabals. Austrumos atrodas Krievijai piederošā Kamčatkas pussala un Kuriļu salas. Dienvidos — Japānai piederošā Hokaido sala. Dienvidaustrumos — Sahalīna. Ar dienvidos esošo Japāņu jūru savieno Laperūza šaurums starp Sahalīnu un Hokaido, kā arī Tatāru šaurums starp Sahalīnu un Āziju.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]