Jānis Kristītājs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Svētais Jānis Kristītājs
Meister von Gracanica (I) 001.jpg
Sv. Jānis Kristītājs XIII gs. ikonā Gračanicas klosterī mūsdienu Kosovā
Priekštecis, kristītājs un moceklis
Dzimis laika posmā no 6. līdz 2. gadam p.m.ē.
Miris apm. 30. gadā
iespējams Maherona pie Nāves jūras
(ِقلة المشناقى‎ /Qalatu l-Mishnāqá)
(tagad Karogs: Jordānija Jordānija)
Godā kristietībā un islāmā
Piemiņas diena 24. jūnijs
Simboli krusts, jērs, kamieļādas tērps
Svētais aizbildnis Kvebeka; Ņūfaundlenda; Puertoriko; Hospitāliešu ordenis; Jordānija; Florence, Dženova un daudzas citas pilsētas
Strīdīgie jautājumi relikviju jautājums - pasaulē esot 11 vietas, kurās it kā tiek glabāti Jāņa Kristītāja rādītājpirksti un vismaz sešās vietās esot viņa galvas

Svētais Jānis Kristītājs (ivritā: יוחנן המטביל‎ - "Zaharija dēls", grieķu: Ιωάννης ο Βαπτιστής, latīņu: Sanctus Io(h)annes Baptista; dzimis laika posmā no 6. līdz 2. gadam p.m.ē., miris ap 30. gadu) bija sludinātājs un askēts, kurš, pēc evaņģēlija datiem, kristīja Jēzu Kristu. Tiek godināts kā svētais kristietībā un kā pravietis islāmā.

Sludinātāja darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

20. gadu beigās Jānis Kristītājs pamazām sāka pulcināt ap sevi sekotājus. Sākumā viņš sludināja tuksnesī netālu no Jeruzalemes, vēlāk devās uz Galileju, kurā valdīja tetrarhs Hērods Antipa. Jānis kritizēja pastāvošo kārtību, sludināja Dieva valstības drīzu iestāšanos un veica kristīšanu Jordānas upē. Jānis kristīja arī pašu Jēzu. Pēc Mateja evaņģēlija datiem, to darot, viņš teicis, ka Jēzum būtu jākristī viņš. Vairāki Jēzus sekotāji, pirms pievēršanās kristietībai, bija Jāņa Kristītāja sekotāji.

Kad tetrarhs Hērods Antipa lauza savu daudzus gadus ilgo laulību ar arābu karaļa Aretas IV meitu, lai apprecētos ar pusbrāļa Hēroda II sievu Hērodiju (Herodias) (Hēroda Lielā mazmeitu), Jānis Kristītājs vērsās pret šādu rīcību un to publiski nosodīja liela pūļa klātbūtnē. Drīz vien viņš tika ieslodzīts. Evaņģēliji vēsta, ka, Hēroda Antipas dzimšanas dienas svinībās Hērodijas meita tik skaisti dejoja, ka viņš deva solījumu izpildīt jebkuru viņas vēlēšanos. Hērodija mudināja savu meitu izteikt vēlēšanos, lai Jānim Kristītājam tiktu nocirsta galva. Un pēc neilga laika no apakšzemes cietuma tika atnesta un Hēroda svinību zālē uz paplātes Hērodijas meitai pasniegta Jāņa Kristītāja galva, kuru tā nodeva tālāk savai mātei.[1] Evaņģēlijos nav nosaukts Hērodijas meitas vārds, tomēr Josifs Flāvijs darbā "Jūdu vēsture" (Antiquitates Judaicae) raksta par Hēroda sievas meitu Salomi. Šajā pašā darbā gan apgalvots, ka Jānis Kristītājs esot nogalināts politisku iemeslu dēļ.

Radniecība ar Jēzu Kristu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jāņa Kristītāja tēvs Zaharija (Zacharias) bija priesteris Jeruzalemes templī, bet ieņēma ne visai augstu posteni (atbilstošu astotajai pakāpei no divdesmit četrām). Jāņa Kristītāja māte Elizabete un Jēzus Kristus māte Marija bija māsīcas (viņu mātes bija māsas). Kad Marija gaidīja Jēzus piedzimšanu, viņa apmetās pie Jāņa Kristītāja vecākiem.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]