Jānis Kristītājs

Svētais Jānis Kristītājs
Sv. Jānis Kristītājs XIII gs. ikonā Gračanicas klosterī mūsdienu Kosovā
Priekštecis, kristītājs un moceklis
Dzimis	laika posmā no 6. līdz 2. gadam p.m.ē.
Miris	apm. 30. gadā iespējams Maherona pie Nāves jūras (ِقلة المشناقى‎ /Qalatu l-Mishnāqá) (tagad Jordānija)
Godā	kristietībā un islāmā
Piemiņas diena	24. jūnijs
Simboli	krusts, jērs, kamieļādas tērps
Svētais aizbildnis	Kvebeka; Ņūfaundlenda; Puertoriko; Hospitāliešu ordenis; Jordānija; Florence, Dženova un daudzas citas pilsētas
Strīdīgie jautājumi	relikviju jautājums - pasaulē esot 11 vietas, kurās it kā tiek glabāti Jāņa Kristītāja rādītājpirksti un vismaz sešās vietās esot viņa galvas

Svētais Jānis Kristītājs (ivritā: יוחנן המטביל‎ - "Zaharija dēls", grieķu: Ιωάννης ο Βαπτιστής, latīņu: Sanctus Io(h)annes Baptista; dzimis laika posmā no 6. līdz 2. gadam p.m.ē., miris ap 30. gadu) bija sludinātājs un askēts, kurš, pēc evanģēlija datiem, kristīja Jēzu Kristu. Tiek godināts kā svētais kristietībā un kā pravietis islāmā.

Jānis Kristītājs kritizēja pastāvošo kārtību, sludināja Dieva valstības drīzu iestāšanos un veica kristīšanu Jordānas upē. Vairāki Jēzus sekotāji pirms pievēršanās kristietībai bija Jāņa Kristītāja sekotāji un Jānis kristīja arī pašu Jēzu, gan, pēc Mateja evanģēlija datiem, teiktdams, ka Jēzum būtu jākristī viņš.

Kad Jānis Kristītājs vērsās pret tetrarha Hēroda Antipas laulībām ar brāļa sievu, viņš tika ieslodzīts. Evanģēliji vēsta, ka, pamatojoties uz Hēroda sievas meitas skaisto deju un solījumu izpildīt jebkuru viņas vēlēšanos, Jānim Kristītājam tika nocirsta galva. Evaņģēlijos nav nosaukts meitas vārds, tomēr Josifs Flāvijs darbā "Jūdu vēsture" (Antiquitates Judaicae) raksta par Hēroda sievas meitu Salomi, kaut šajā pašā darbā apgalvots, ka Jānis Kristītājs esot nogalināts politisku iemeslu dēļ.

Ārējās saites

• Jānis Kristītājs Katoļu enciklopēdijā (angliski)
• Jānis Kristītājs (Jahja) islāma tradīcijā (angliski)