Jēkabs Timme
| ||||||||||
Jēkabs Timme bija latviešu revolucionārs, boļševiks.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Piedzima 1894. gadā kalpa (laukstrādnieka) ģimenē. Strādāja gadījuma darbus, 1913. gadā iestājās Latvijas Sociāldemokrātijā. 1915. gadā, Pirmā pasaules kara laikā, evakuēts uz Arhangeļsku, iekļāvās Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (KSDSP) latviešu Ziemeļu grupā. Pēc Februāra revolūcijas līdz 1920. gadam bija KSDSP Arhangeļskas pilsētas komitejas sekretārs, KSDSP Arhangeļskas guberņas komitejas loceklis, Arhangeļskas guberņas izpildu komitejas prezidija loceklis. Pēc tā, kad Arhangeļsku ieņēma interventi, evakuējās uz Veļikijustjugu. Bija Ziemeļu Dvinas guberņas avīzes «Борьба бедноты» ("Trūcīgo Cīņa") redaktors. No 1918. gada bija avīzes «Известия Архангельского Совета» ("Arhangeļskas Padomes Vēstis"). No 1921. gada — Arhangeļskas guberņas Partijas kontroles komisijas priekšsēdētājs, tajā pašā gadā bija 9. sasaukuma Viskrievijas CIK loceklis.
Slimoja ar tuberkulozi, 1922. gadā ārstējās sanatorijā Suhumi, kur nomira un tika apglabāts.[1]
Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kopš 1968. gada Arhangeļskā ir Timmes iela.[2] Pļeseckas rajonā Timmes vārdā nosaukta sanatorijā un dzelzceļa pietura.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ М. Полэ. История «латышских стрелков». От первых марксистов до генералов КГБ. Издательство Родина, 2021.
- ↑ «Улица с прибалтийским именем». Двина 29.