Rīgas apriņķis

Rīgas apriņķis (1566—1949)
Rīgas apriņķis 1940. gadā
Centrs:	Rīga
Platība (1925):	6463,8 km2
Izveidots:	1566. gadā
Likvidēts:	1949. gadā

Rīgas apriņķa karte (1798).

Rīgas apriņķis (vācu: Rigische Kreis, krievu: Рижский уезд) bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566-1582), Zviedru Vidzemes (1629-1721), Vidzemes guberņas (1721-1920), Latvijas Republikas (1920-1940), Ostlandes (1941-1944) un Latvijas PSR (1940/1944-1949) sastāvā.

Pārdaugavas hercogistes sastāvā

Rīgas apriņķi (distriktu) izveidoja 1566. gadā Pārdaugavas hercogistes teritorijā. Pēc Livonijas kara 1582. gadā apriņķis tika iekļauts Cēsu prezidiātā, kuru 1598. gadā pārdēvēja par Cēsu vaivadiju. Tajā ietilpa arī Rīgas pilsēta.

Zviedru Vidzemes sastāvā

Rīgas apriņķi atjaunoja pēc Altmarkas pamiera (1629) Zviedru Vidzemes sastāvā.

Vidzemes guberņas sastāvā

Rīgas apriņķa austrumu daļas karte (1850-1890).

Rīgas apriņķī ietilpa guberņas pilsēta Rīga (Riga), pilsētas Daugavgrīva (Dünamünde) un Sloka (Schlock), kā arī 25 draudzes novadi: Skulte (St. Matthäi), Allaži (Allasch), Aizkraukle (Ascheraden), Krimulda-Pēterupe (Kremon-St. Peters Capelle), Dole (Dahlen), Daugavgrīva (Dünamünde), Jumprava (Jungfernhof), Jaunpils (Jürgensburg), Koknese (Kokenhusen), Mālpils (Lemburg), Lielvārde (Lennewarden), Lēdurga-Turaida (Loddiger-Treiden), Nītaure (Nitau), Ādaži-Carnikava (Neuermühlen-Zarnikau), Ropaži (Rodenpois), Sloka (Schlok), Sigulda (Segewold), Madliena (Sissegal), Suntaži (Sunzel), Akmeņsala (Steinholm), Ikšķile-Salaspils (Uexküll-Kircholm).

Latvijas Republikas sastāvā

Rīgas apriņķa platība bija 6463,8 km² (neskaitot Rīgu) un pēc 1925. gada administratīvā iedalījuma izmaiņām tas teritorijas ziņā bija lielākais Latvijas apriņķis. Tas robežojās ar Valmieras, Cēsu un Madonas apriņķi Vidzemē, Tukuma, Jelgavas, Bauskas un Jēkabpils apriņķi Zemgalē un pie Pļaviņām ar Daugavpils apriņķi Latgalē.

Rīgas apriņķī 1927. gadā atradās 3 pilsētas un 4 miesti ar savu pašvaldību, 1 cietoksnis, vairāki miesti un vasarnīcu nometnes un 58 pagasti.

Teritoriālais iedalījums

Latvijas pašvaldību karte (1924-1945)

1940. gada sākumā Rīgas apriņķī ietilpa 6 pilsētas un 57 pagasti:

Pilsētas: Ķemeri Ogre Pļaviņas Rīgas Jūrmala Sigulda Sloka

Pagasti: Ādažu pagasts Aizkraukles pagasts Allažu pagasts Babītes pagasts Baldones pagasts Bebru pagasts Bīriņu pagasts Birzgales pagasts Daugmales pagasts Doles pagasts Dreiliņu pagasts Ikšķiles pagasts Inčukalna pagasts Jumpravas pagasts Kastrānes pagasts

Katlakalna pagasts Kokneses pagasts Krapes pagasts Krimuldas pagasts Ķēču pagasts Ķeipenes pagasts Lauberes pagasts Lēdmanes pagasts Lēdurgas pagasts Lielvārdes pagasts Līgatnes pagasts Madlienas pagasts Mālpils pagasts Mangaļu pagasts Mārupes pagasts

Meņģeles pagasts Mores pagasts Nītaures pagasts Ogresgala pagasts Olaines pagasts Pabažu pagasts Plāteres pagasts Pļaviņu pagasts Rembates pagasts Ropažu pagasts Salas pagasts Salaspils pagasts Sējas pagasts Sidgundas pagasts Siguldas pagasts

Skrīveru pagasts Skultes pagasts Slokas pagasts Stopiņu pagasts Suntažu pagasts Taurupes pagasts Tomes pagasts Turaidas pagasts Vidrižu pagasts Vildogas pagasts Viskaļu pagasts Zaubes pagasts

Latvijas PSR sastāvā

Rīgas apriņķis 1947. gadā.

1941. gada 18. martā Jēkabpils apriņķim pievienoja Pļaviņu pilsētu un Pļaviņu pagastu. 1946. gada 8. janvārī Rīgas Jūrmalas pilsētu pievienoja Rīgai. 1947. gada 16. oktobrī no Rīgas apriņķa tika atdalīts Ogres apriņķis. 1949. gada 31. decembrī Rīgas apriņķis tika likvidēts, tā teritoriju iekļaujot Baldones, Rīgas, Saulkrastu un Siguldas rajonos.

Skatīt arī

• Rīgas apriņķa muižu nosaukumi