Jūda Iskariots

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jūda (pa labi)

Jūda Iskariots (ivritā: יהודה איש־קריות) bija viens no divpadsmit Jēzus Kristus apustuļiem. Saskaņā ar Jauno Derību, Jēzus jau iepriekš zināja, kurš viņu nodos un svētā vakarēdiena laikā saviem mācekļiem sacīja: "Patiesi Es jums saku: viens no jums Mani nodos" (Mateja: 26, 21),[1] norādot uz apustuli Jūdu Iskariotu. Apustulis viņu nodeva augstajiem priesteriem, parādot vietu, kur naktī atradās Jēzus ar saviem mācekļiem, Ģetzemenes dārzā, Jeruzalemē. Jūda nodeva Jēzu par 30 sudraba gabaliem, no kuriem pēc tam pats atteicās. Jēzus pēc jūdu augsto priesteru rīkojuma tika sagūstīts un aizvests notiesāšanai, vēlāk pēc Romas provinces Jūdejas prefekta Poncija Pilāta rīkojuma tika vispirms šaustīts un tad piesists krustā kopā ar diviem noziedzniekiem. Jūda Iskariots savu dzīvi beidza pakaroties.

Iskariotam no Jēzus mācekļu vidus bija uzticēts pienākums glabāt mācekļu kopīgo naudu un gādāt par pārtikas un ikdienā nepieciešamā iegādi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]