Jūtu-acteku valodas

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jūtu-acteku
Ģeogrāfiskā
izplatība:
ASV rietumi, Meksika, Gvatemala, Hondurasa, Salvadora
Ģenētiskā
klasifikācija
:

 Jūtu-acteku
Atzari:
Hopi
Tubatulabalu
Numiku
Takiku
Pimiku
Tarakahitiku
Korašolu


Uto-Aztecan langs.png
Jūtu valodu izplatība pirms eiropiešu kolonizācijas (karte neatspoguļo pilnu to izplatību Meksikā).

Jūtu-acteku[nepieciešama atsauce] valodas ir Ziemeļamerikas un Mezoamerikas indiāņu valodu saime, kas ietver vairāk kā 30 valodas. Tās bija plaši izplatītas ASV rietumos un Meksikā. Pipilu valoda Centrālamerikā ienāca ar migrācijas vilni no Meksikas. Sākotnēji daudzskaitlīga, tā izmirst Gvatemalā un Hondurasā un tuvu izmiršanai rietumu Salvadorā.

Valodu saimei pieder klasiskā navatlu valoda, kurā runā acteki, un tās dialekti. Mūsdienās tā ir sarunvaloda ap 1,5 miljoniem Meksikas pamatiedzīvotāju. Jūtas štats un valodu saime nosaukta jūtu cilts vārdā.

Klasifikācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūtu-acteku saimei piederošās ciltis pirms kolonizācijas laikmetā ASV rietumos un Meksikas ziemeļu štatos.
Mūsdienās dzīvo jūtu-acteku valodu izplatība Meksikā un Mezoamerikā.

Mūsdienās vispārpieņemts saimi klasificēt "ziemeļu jūtu-acteku" un "dienvidu jūtu-acteku" atzaros.

Ziemeļu jūtu-acteku atzars[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hopi valoda (5620 valodas pratēju 2000.g., dzimtā valoda 75% hopi indiāņu)

Tulatulabalu valoda (6 valodas pratēji 2000.g.)

Numiku valodas:

  • centrālās numiku valodas
    • Komanču (mazāk kā 1% spēj tajā saprasties)
    • Timbišu (mazāk kā 20 valodas pratēju)
    • Šošonu (2900 valodas pratēju 2000.g., [1] brīvi runā daži simti)
  • dienvidu numiku valodas
    • Kavaisu (mazāk kā 20 valodas pratēju[2])
    • Kolorādo upes numiku, jeb jūtu-paijutu (2000 valodas pratēju no 5000 cilšu pārstāvjiem[3])
  • rietumu numiku valodas
    • Mono (87-91 valodas pratēju 1994.g.,[4], tikai 40 vecākiem mono tā ir dzimtā[5])
    • Ziemeļu paijutu (500 valodas pratēju 1994.g., 1631 1999.g.,[6])

Takiku valodas

  • Serano-tongvu (jeb gabrielino)
    • Seranu
      • Seranu valoda (iespējams, 1 valodas pratējs 1994.g.)
      • Kitanemuku valoda (†) (izzuda ap 1940.g.)
    • Tongvu, jeb gabrielino-fernandenjo (†), (izzuda ap 1970.g.)
  • Kupanu
    • Kahuillu-Kupenjo
      • Iviatamu, jeb kahuillu (35 valodas pratēji 1990.g., 15 - 2000.g. no 800 ciltij piederīgo)
      • Kupenjo (†)
    • Luisenjo (30-40 valodas pratēju)

Dienvidu jūtu-acteku atzars[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Piminu valodas
    • Pimu-papagu, jeb O'odhamu (9750 valodas pratēju[7][8])
    • Bajo pimu, jeb O'ob No'oku (1000 valodas pratēju)
    • Tepehuanu, jeb O'othamu (25 500 valodas pratēju 2005.g.)
    • Tepekanu (izmira ap 1980 - 2000)
  • Tarakahitiku valodas
    • Tarahumaru (70 000 indiāņiem dzimtā valoda 2002.g.[9][10])
    • Guariju (5000 valodas pratēju, lielākā daļa no tiem monolinguāli)
    • Tubaru (†)
    • Kahitu valodas:
      • Jaku (40 000 valodas pratēju 1995.g.)
      • Maio (16 000 valodas pratēju)
      • Opatu (†), (izzuda ap 1930.g.)
    • Korašolu valodas
      • Koru (15 000 valodas pratēju 1993.g.)
      • Huišolu (20 000 valodas pratēju 1990.g.)
    • Acteku valodas
      • Pošuteku (†), (izzuda 20.gs.[11])
      • Navanu (jeb acteku) valodas
        • Navatlu valodas dialekti (30 dialekti; 1,5 miljoni valodas pratēju)
        • Pipilu (20 valodas pratēju 1983.g.)

Aizgūtie vārdi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairākus navatlu valodas vārdus aizguva spāņi, un tālāk caur spāņu valodu tie izplatījās simtiem citās valodās.[12] Tostarp arī latviešu valodā izmanto aizguvumus no navatlu valodas: "avokado", "čili", "šokolāde", "atlatls", "koijots", "aksolotls" un "tomāts".

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Data Center States Results
  2. Leanne Hinton. 1994. Flutes of Fire: Essays on California Indian Languages. Heyday Books.
  3. Ethnologue report for language code:ute. Ethnologue. Atjaunināts: 2009-06-13.
  4. Hinton, 30
  5. "Mono." Survey of California and Other Languages, University of California. Berkelev. 2009-2010 (retried 6 May 2010)
  6. [hyyp://www.ethnologue.com/show_language.asp?code=pao Report on Northern Paiute]. Ethnologue. Atjaunināts: 2007-03-29.
  7. 9,595 in the US Data Center States Results
  8. 153 in Mexico C0m0sión Nacional para el Desarrollo de los Pueblos Indígenas - México
  9. Comissión Nacional para el Desarrollo de los Pueblos Indígenas (CDI), Mexico; cited by Caballero 2008: 9
  10. Older estimates by Ethnologue claim 90,000
  11. Knab 1980
  12. ¿Hablas español? (latviski)

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]