Gvatemala

Šis raksts ir par valsti. Par citām jēdziena Gvatemala nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

República de Guatemala Gvatemalas Republika
Karogs Ģerbonis
Devīze: Libre Cresca Fecundo
Himna: Himno Nacional de Guatemala
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Gvatemala 890) 14°38′N 90°30′W
Valsts valodas		spāņu valoda
Valdība		Konsticionāla republika
-	Prezidents	Alvaro Koloms Kabaleross (Álvaro Colom Caballeros)
-	Viceprezidents	Rafaels Espada (Rafael Espada)
Neatkarība1		no Spānijas
-	Deklarēta	1821. gada 15. septembrī
Platība
-	Kopā	108 890 km² (106.)
-	Ūdens (%)	0,4
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2009. g.	13 276 517 (68.)
-	Blīvums	119,38 (2008)/km² (85.)
IKP (PPP)		2010. gada aprēķins
-	Kopā	$70,150 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	$4 884
Džini koef. (2002)		51,1 (augsts)
HDI (2010)		▼ 0.560 (vidējs) (116.)
Valūta		kvetsals (GTQ)
Laika josla		(UTC-6)
Interneta domēns		.gt
ISO 3166-1 kods		320 / GTM / GT
Tālsarunu kods		+502

Gvatemala ir kalnaina zeme, kurā bieži mēdz notikt gan zemestrīces, gan vulkānu izvirdumi.

Ģeogrāfija

Gvatemalas karte

Gandrīz divas trešdaļas Gvatemalas aizņem kalniene. Tajā ir divas lielas kalnu grēdas. Ziemeļdaļā kalni ir vecāki, erozijas noārdīti, tomēr dažviet tie paceļas virs 3000 metriem. Dienvidos kalni ir jaunāki. Tajos atrodas vairāk nekā 30 vulkāni, no kuriem 3 ir aktīvi. Augsne, kas kopā ar vulkāniskajiem pelniem ir noskalota no kalniem, nogulsnējusies šaurā joslā Klusā okeāna piekrastē, veidojot ļoti auglīgu līdzenumu.

Klimats

Gvatemala atrodas tropiskajos platuma grādos, tomēr salīdzinoši vēsie ūdeņi, kas apskalo tās krastus un augstuma atšķirības ietekmē arī klimatu. Klusā okeāna piekrastē vidējā temperatūra ir virs 30 grādiem pēc Celsija, bet kalnos ir starp 10 un 16 grādiem pēc Celsija. Sausajā sezonā Gvatemalā ierodas tūristi, galvenokārt no ASV un Meksikas.

Petena plato

Aptuveni trešdaļu Gvatemalas teritorijas aizņem Petena plato. Šo ziemeļu apgabalu veido līdzenumi un nelielas kaļķakmens pauguraines. Lielāko daļu klāj lietusmeži, kuros mīt daudz dažādu dzīvnieku, arī jaguāri, kas ir lielākie plēsīgie dzīvnieki Centrālamerikā. Gvatemalā ir vairāk vienlaidu lietusmežu nekā citur Centrālamerikā. Petena plato nav daudz upju, jo lielākā daļa nokrišņu iesūcas zemē. Ceļu tīkls Petenā ir neattīstīts, tomēr reģiona centru - Floresas pilsētu ar pārējo valsts daļu savieno automaģistrāle un gaisa satiksme.

Lauksaimniecība

Daudzi maiji strādā pie bagātajiem zemes īpašniekim, kuri audzē kafijkokus, cukurniedres un banānus. Tās ir galvenās Gvatemalai peļņu nesošās lauksaimniecības nozares. Vēl valsts eksportē svaigi grieztus ziedus, pārsvarā rozes, kuras audzē Antigvas apkārtnes ielejās. Gvatemala ir viena no lielākajām kardamona sēklu audzētājām pasaulē.

Iedzīvotāji

Tagadējā Gvatemala bija senās maiju civilizācijas centrs. Maiju civilizācijas uzplaukumu laiks bija no 300. — 900. gadam m.ē. Gandrīz puse gvatemaliešu ir seno maiju vai citu indiāņu pēcnācēji. Otra puse ir metisi, viņu priekšteči ir cēlušies no eiropiešiem un indiāņiem. 60% iedzīvotāji ir nodarbināti lauksaimniecībā. Pēc vairākām nemierīgām desmitgadēm, kurās valstī valdīja diktatūra un plosījās pilsoņkarš, Gvatemalā beidzot ir miers. Lielākās problēmas valstī ir veselības aprūpē un izglītībā. Piemēram, 39% pieaugušo sieviešu neprot lasīt vai rakstīt.

Ārējās saites

• Gvatemalas literatūras un mākslas portāls (spāniski)