Jalmars Rīsers-Larsens

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jalmars Rīsers-Larsens
Hjalmar Riiser-Larsen
Jalmars Rīsers-Larsens
Personīgā informācija
Dzimis 1890. gada 7. jūnijā
Oslo, Karogs: Norvēģija Norvēģija
Miris 1965. gada 3. jūnijā (74 gadi)
Kopenhāgena, Karogs: Dānija Dānija

Jalmars Rīsers-Larsens (norvēģu: Hjalmar Riiser-Larsen; dzimis 1890. gada 7. jūnijā Oslo, miris 1965. gada 3. jūnijā Kopenhāgenā) bija norvēģu aviators, polārpētnieks, virsnieks un uzņēmējs. Tiek uzskatīts par Norvēģijas Karalisko gaisa spēku pamatlicēju.

Rīsers-Larsens 1909. gadā 19 gadu vecumā iestājās Norvēģijas Jūras akadēmijā, 1915. gadā — jaundibinātajos Karaliskajos Jūras gaisa spēkos. 1921. gadā kļūst par Norvēģijas Aizsardzības ministrijas Aviācijas padomes sekretāru.[1]

Polārās ekspedīcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1925. gadā Rīsers-Larsens kā pilots piedalās Roalda Amundsena mēģinājumā sasniegt Ziemeļpolu ar lidmašīnām. Netālu no pola (88° 44’ N) Rīsera-Larsena pilotētā Dornier Do J sabojājās un lidmašīnas bija spiestas veikt piespiedu nosēšanos uz ledus, stipri sabojājot vienu no lidmašīnām. 26 dienu laikā tika sagatavota pacelšanās josla un ekspedīcija ar nesabojāto lidmašīnu atgriezās Špicbergenā.

1926. gadā Rīsers-Larsens piedalījās Roalda Amundsena un Umberto Nobiles ekspedīcijā uz Ziemeļpolu ar dirižabli Norge. Ekspedīcija startēja 11. maijā no Špicbergenas un divas dienas vēlāk sasniedza Telleru Aļaskā, kas kļuva par pirmo veiksmīgo pola pārlidojumu.

1928. gadā Rīsers-Larsens iesaistījās Nobiles glābšanas ekspedīcijā, vēl reizi sasniedza Ziemeļpolu, bet pats avarēja Svalbāras ziemeļaustrumos.

No 1929. gada Rīsers-Larsens iesaistījās Larsa Kristensena organizētajās Antarktīdas ekspedīcijās un bija atbildīgs tajās par aviācijas izmantošanu izpētē. Pats veicis daudzus lidojumus četru ekspedīciju laikā. Rīsera Larsena vārdā nosaukti vairāki objekti Karalienes Modas Zemē un tās piekrastē:

Kara un pēckara gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Norvēģijas armijas samazināšanas 1939. gadā Rīsers-Larsens kļuva par civilās aviokompānijas Det Norske Luftfartselskap (DNL) menedžeri. 1940. gadā pēc Vācijas iebrukuma atgriezās dienestā, bet drīz bija spiests to pamest un doties uz Kanādu, kur vadīja norvēģu Gaisa spēku treniņnometni. 1941. gadā atgriezās Londonā, kur kļuva par Norvēģijas Flotes gaisa spēku un no 1944. gada par Karalisko Gaisa spēku vadītāju. Atvaļinājas no armijas 1946. gadā.

1947. gadā, dažus mēnešus pirms kompānijas iekļaušanas Scandinavian Airlines (SAS), atgriezās DNL vadībā. Vēlāk kļuva par SAS amatpersonu, atbildīgu par starpkontinentālajiem reisiem. Miris 1965. gadā 74 gadu vecumā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]