Oslo

Vikipēdijas lapa
Oslo
Oslo
galvaspilsēta
Oslo
Ģerbonis: Oslo
Ģerbonis
Oslo (Norvēģija)
Oslo
Oslo
Koordinātas: 59°56′58″N 10°45′23″E / 59.94944°N 10.75639°E / 59.94944; 10.75639Koordinātas: 59°56′58″N 10°45′23″E / 59.94944°N 10.75639°E / 59.94944; 10.75639
Valsts Karogs: Norvēģija Norvēģija
Filke Oslo
Dibināta 1048. gadā
Citi
nosaukumi
Kristiānija (Christiania, Kristiania) (1624-1924)
Administrācija
 • Mērs Fabians Stengs
Platība[1]
 • galvaspilsēta 480,8 km2
Iedzīvotāji (2023)[2]
 • galvaspilsēta 709 037
 • vieta 1.
 • blīvums 1 314,7/km²
 • urbānā teritorija 912 046
 • aglomerācija 1 442 318
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa oslo.kommune.no
Oslo Vikikrātuvē

Oslo (norvēģu: Oslo) ir pilsēta Norvēģijas dienvidaustrumos, osta pie Ziemeļjūras Oslofjorda. Norvēģijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Oslo 2013. gada 1. janvārī dzīvoja 623 966 iedzīvotāji. Lielāko pilsētas teritoriju jeb 2/3 no teritorijas veido meži un ūdeņi.

Oslo ir Norvēģijas ekonomiskais, tirdzniecības, banku, rūpniecības un kuģniecības centrs. Pilsēta ir nozīmīgs jūrniecības un jūras tirdzniecības centrs Eiropā. Oslo atrodas daudzi lielie jūrniecības uzņēmumi, no kuriem daži ir vieni no lielākajiem kuģniecības, kuģu aģentu un jūras apdrošināšanas brokeru uzņēmumiem pasaulē.

Iedzīvotāju skaits ar katru gadu pieaug arvien straujāk, padarot to par visātrāko iedzīvotāju skaitu pieaugumu Eiropā.[3] Tas galvenokārt ir saistīts ar augsto dzimstību un lielo imigrantu pieplūdumu, kā arī vietējo iedzīvotāju migrāciju. 2012. gada 1. janvārī 23% no pilsētas iedzīvotājiem bija imigranti.[4]

Jau daudzus gadus Oslo ir iekļauta pasaules dārgāko pilsētu sarakstā līdzās tādām pilsētām kā Sidneja, Tokija, Cīrihe un citām. 2009. gadā Oslo tika atzīta par pasaulē dārgāko pilsētu. 2011. gadā pilsēta ieņēma otro vietu pēc Tokijas, bet 2012. gadā pilsēta tika ierindota ceturtajā vietā kā pasaules dārgākā pilsēta.[5]

Oslo tiek dēvēta par elektromobiļu galvaspilsētu. 2019. gadā pilsēta saņēma balvu kā Eiropas zaļākā galvaspilsēta. Norvēģijas galvaspilsēta saņēma augstāko novērtējumu astoņās no 12 kategorijām.[6]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sāgas vēsta, ka Oslo dibināta 1048. gadā un to dibinājis Norvēģijas karalis Haralds III. Oslo tiek uzskatīta par galvaspilsētu kopš Hākona V valdīšanas laikiem (1299—1319), kad viņš tur patstāvīgi dzīvoja. Viņš arī sāka būvēt Akešhūsa cietoksni.

Oslo vairākas reizes ir tikusi smagi iznīcināta ar uguni. Pēc uguns nelaimes 1624. gadā Norvēģijas un Dānijas karalis Kristiāns IV atjaunoja pilsētu citā vietā, nosaucot to par Kristiāniju (Christiania). Kristiānija saglabāja Norvēģijas centrālās pilsētas raksturu, kaut arī pati Norvēģija bija personālūnijā ar Dāniju (1483-1814) un Zviedriju (1814-1905). 1850. gadā pilsēta bija visvairāk apdzīvotā pilsēta Norvēģijā pārspējot Bergeni.

1905. gadā Oslo kļuva par neatkarīgās Norvēģijas galvaspilsētu. 1925. gadā pilsēta ieguva savu tagadējo nosaukumu Oslo. Rātsnams tika izveidots bijušajā graustu rajonā, to cēla no 1931-1950. gadam.

Otrā pasaules kara laikā 1940. gada 8. aprīlī Oslo okupēja Vācijas karaspēks. Oslo darbojās kolaborantu valdība Kvislinga vadībā. Oslo tika atbrīvota tikai pēc Vācijas kapitulācijas karā.

2011. gada 22. jūlijā Norvēģijā notika divi terorakti, kas bija vērsti pret valdību un civiliedzīvotājiem. Viens no tiem notika Oslo, kuras laikā notika bumbas sprādziens valdības ēku kvartālā. Oslo bojā gāja astoņi cilvēki un vairāki desmiti cilvēku tika ievainoti.

Ievērojamākās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Akešhūsa cietoksnis (Akershus festning)
  • Karaļa pils (Det Kongelige Slottet)
  • Norvēģu Tautas muzejs (Norsk Folkemuseum) - liels etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
  • Pilsētas rātsnams, kur notiek gadskārtējās Nobela miera prēmijas ceremonijas
  • Munka muzejs (Munchmuseet)
  • Vīgelanna parks (Vigelandsanlegget) - skulptūru parks
  • Vikingu kuģu muzejs (Vikingskipshuset)

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oslo ir dzimuši šādi ievērojami cilvēki:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Q87265903.
  2. «Kommunefakta» (būkmols). Skatīts: 4 marts 2023.
  3. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 31. martā. Skatīts: 2013. gada 26. martā.
  4. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 18. februārī. Skatīts: 2013. gada 26. martā.
  5. Melanie Hicken. «The world's most expensive cities». CNNMoney, 2013. gada 6. febr..
  6. «Naftas lielvalsts Norvēģija mērķtiecīgi gatavojas pārejai uz zaļāku ekonomiku». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-02.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]