Jaungrieķu valoda
Izskats
Jaungrieķu valoda Νέα Ελληνικά | ||
---|---|---|
Valodu lieto: | Grieķija, Kipra, Albānija, Itālija | |
Pratēju skaits: | 12 miljoni (2007) | |
Valodu saime: | Indoeiropiešu Grieķu valoda Jaungrieķu valoda | |
Rakstība: | Grieķu alfabēts | |
Oficiālais statuss | ||
Oficiālā valoda: | Grieķija Kipra Eiropas Savienība | |
Regulators: | nav oficiāla regulatora | |
Valodas kodi | ||
ISO 639-1: | el | |
ISO 639-2: | gre (B) | ell (T) |
ISO 639-3: | ell | |
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. |
Jaungrieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda un tās lietošana sākās ap 11. gadsimtu, Bizantijas periodā. Tā ir oficiālā valoda Grieķijā un Kiprā. Mūsdienās, pēc 2007. gada datiem tajā runā ap 12 miljoni cilvēku Grieķijā, Kiprā, Albānijā un Itālijā.
Īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jaungrieķu valoda ir grieķu valodas patstāvīgais atzars. Visas mūsdienu (jaungrieķu) formas un vietējie grieķu valodas dialekti, izņemot cakonu valodu, ir koinēs pecteces, kas tika lietota vēlā antīkajā laikmetā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jaungrieķu valoda.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|
Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |