Jaunnorvēģu valoda
Vikipēdijas raksts
| Jaunnorvēģu valoda Nynorsk |
||
|---|---|---|
| Izruna: | IPA: ny:nɔrsk | |
| Valodu lieto: | Norvēģijā | |
| Reģions: | galvenokārt Norvēģijas rietumi | |
| Runātāju skaits: | aptuveni 450 tūkstoši | |
| Valodu saime: | Indoeiropiešu Ģermāņu Ziemeļģermāņu Rietumskandināvu Jaunnorvēģu valoda |
|
| Rakstība: | latīņu alfabēts (norvēģu alfabēts) | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: | ||
| Regulators: | nav oficiāla regulatora | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | nn | |
| ISO 639-2: | nno | |
| ISO 639-3: | nno | |
|
iekrāsota zilā krāsā |
||
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. | ||
Jaunnorvēģu valoda (nynorsk) ir viena no divām oficiālām norvēģu valodas rakstības formām (otra ir būkmols). To 19. gadsimta vidū no dažādiem norvēģu valodas dialektiem izveidojis valodnieks Ivars Osens, kā alternatīvu oficiālajai norvēģu valodai, kurā bija jūtama dāņu valodas leksika un gramatika. Jaunnorvēģu valodu lieto 10–13% norvēģu jeb aptuveni 450 tūkstoši cilvēku. 27% no Norvēģijas pašvaldībām ir deklarējušas, ka to oficiālā valoda ir jaunnorvēģu valoda.