- Šis raksts ir par Jaunpils novada pagastu. Par Rīgas apriņķa pagastu skatīt rakstu Zaubes pagasts.
Jaunpils pagasts ir lielākā no divām Jaunpils novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos. Robežojas ar Viesatu pagastu, Tukuma novada Irlavas, Džūkstes un Lestenes pagastiem, Dobeles novada Bikstu un Annenieku pagastiem un Brocēnu novada Remtes pagastu. Pagasta un novada centrs ir Jaunpils.
Lielākās apdzīvotās vietas ir Jaunpils, Leveste, Jurģi, Strutele, Veclauki, Saule.
Pagasts atrodas apvidū, kur Zemgales līdzenums pakāpeniski pāriet Austrumkursas augstienē. Teritorijai raksturīgs viegli paugurains reljefs, caur pagasta teritoriju tek vairākas mazas upītes: Bikstupe (32 km), Bikstupes kreisā krasta pieteka Rūšu strauts (17 km). Pagasta teritorijā Lestenes–Ēnavas purvā tecējumu sāk Ventas lielākā pieteka Abava. Pagasta ziemeļrietumu daļā tek Viesata. Pagastā ir vairāki mazi ezeriņi: Apsauju ezers (Lielapsauju; 28,8 ha), Brandavu ezers (12,3 ha), Mellīzeris, Bautēlis (8,4 ha). Jaunpils centrā uz Bikstupes un Rūšu strauta atrodas mākslīgs Jaunpils dzirnavezers, nedaudz lejāk — Ķimšu ūdenskrātuve.
Jaunpils pagasta teritorija izveidojās 17.-18. gadsimtā ap Jaunpils muižu. 1935. gadā pagasta platība bija 127 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Jaunpils un Jurģu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1965. gadā Jaunpils ciemam pievienoja Jurģu ciemu. 1979. gadā Jaunpils ciemā iekļāva daļu Degoles ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[2] 2009. gadā Jaunpils pagastu kopā ar Viesatu pagastu apvienoja Jaunpils novadā.
