Zebrenes pagasts

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Zebrenes pagasts
Zebrenes pagasts LocMap.png
Novads: Dobeles novads
Centrs: Zebrene
Platība: 90,66 km2
Iedzīvotāji (2010): 564[1]
Blīvums: 6.2 iedz./km2

Zebrenes pagasts ir viena no Dobeles novada administratīvajām teritorijām tā rietumos. Robežojas ar sava novada Bikstu un Annenieku pagastiem, Brocēnu novada Blīdenes pagastu un Auces novada Īles un Lielauces pagastiem. Lielākā apdzīvotā vieta un pagasta centrs ir Zebrene.

Upes: Bērze, Smukupīte, Stūrupīte, Vāļupīte.

Ūdenstilpes: Pona dīķis, Purviņu dīķi, Svētes ezers, Vipēdis, Zebrus ezers, Žvinguļu dīķis.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1925. gadā Reņģes pagastu (latviskots no vācu Rengenhof) pārdēvēja par Zebrenes pagastu. 1935. gadā Tukuma apriņķa Zebrenes pagasta platība bija 83,7 km² un tajā dzīvoja 1342 iedzīvotāji.[2] 1945. gadā pagastā izveidoja Zebrenes un Upenieku ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Zebrenes ciemu pievienoja Dobeles rajona Upenieku ciemam. 1963 .gadā Upenieku ciema kolhoza «Biksti» teritoriju pievienoja Bikstu ciemam. 1964. gadā Upenieku ciemu pārdēvēja par Zebrenes ciemu. 1975. gadā Zebrenes ciemu likvidēja, tā teritoriju pievienoja Bikstu ciemam. Zebrenes ciemu atjaunoja 1989. gada 30. novembrī, teritoriju izdalot no Bikstu ciema.[3] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 1995. gadā mainīja robežas ar Īles pagastu. 2009. gadā Zebrenes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Dobeles novadā.

Ievērojami cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Johans Albrehts fon Korfs (Johann Albrecht von Korff; 16971766) - Pēterburgas Zinātņu Akadēmijas prezidents, no 1740. gada Krievijas sūtnis Dānijā, Hamburgā, Brēmenē un Lībekā. Dzimis Reņģes (Rengenhofas) muižā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/S Preses nams, Rīga, 2001-2002 ISBN 9984-00-412-0
  3. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9