Venta
- Šis raksts ir par upi Latvijā un Lietuvā. Par citām jēdziena Venta nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Venta | |
|---|---|
| Nosaukums citas valsts teritorijā: | |
 Venta |
lietuviešu: Venta |
 |
|
 |
|
| Izteka | Veņu ezers (Lietuva) |
| Ieteka | Baltijas jūra |
| Caurteces valstis | Lietuva Latvija |
| Garums | 346 km (Latvijā 178 km) |
| Vidējā caurtece | 44 m³/s |
| Gada notece | 2,94 km³ |
| Baseina platība | 11 811,1 km² (Latvijā 6613,6 km²) |
| Galvenās pietekas | Abava, Virvīča |
Venta ir upe Latvijā un Lietuvā. Garums — 346 km, baseina platība — 11 811,1 km² [1]. Lielākās pilsētas Ventas krastos ir Mažeiķi, Kuldīga un Ventspils. Lielākā pieteka — Abava. Uz Ventas atrodas platākais dabīgais ūdenskritums Eiropā - Ventas rumba.[2]
Satura rādītājs |
Nosaukuma cilme [izmainīt šo sadaļu]
Ventas nosaukums ir cēlies no līvu vārda vēna, kas nozīmē “upes ieteka jūrā”, “jūras šaurums” vai “osta”.[nepieciešama atsauce] Latīniskais nosaukums Winda pirmo reizi minēts Indriķa hronikas 1206. gada notikumu tekstā par vendiem.[3]
Zivis [izmainīt šo sadaļu]
Ventā pārsvarā ir sastopamas šādas zivis[4]: ālanti, asari, alates, karpas, karūsas, līdakas, plauži, sapali un zandarti.
Upes raksturojums un ekoloģija [izmainīt šo sadaļu]
No Lietuvas robežas līdz Alšiem Venta tek pa Vadakstes līdzenumu, tālāk - starp Rietumkursas un Austrumkursas augstienēm. Krasti pārsvarā aizauguši, peldvietu nav daudz. No Šķēveļa līdz Kuldīgai krastos ir dolomīta atsegumi (Gobdziņu klintis, Ātraiskalns, Straujaiskalns), upē krāčaini posmi (Griezes, Nīgrandes, Gobdziņu, Varkaļu, Elles, Skrundas krāce, Briežu brasls, Griķu brasls, Rimzātu brasls, Rumbiņas krāce un Zeļģu krāce) mainās ar mierīgiem un dziļiem posmiem, daudz saliņu. Pie Kuldīgas Venta no dolomīta gultnes pāriet smilšakmenī, veidojot Latvijā lielāko ūdenskritumu - Ventas rumbu. Lejpus Kuldīgas, Piejūras zemienē upe līkumaina, tecējums mierīgs, ir sarkanīga smilšakmens atsegumi (Sarkanā siena), krasti lēzeni. 50% baseina aizņem meži. Venta parasti aizsalst decembra beigās, ledus iešana sākas marta sākumā. Ventas ieleja no Kuldīgas līdz Abavas ietekai un Ventas un Šķērveļa ielejas posms ir kompleksie dabas liegumi.
Ūdenstūrismam vairāk piemērota ir Venta no Lietuvas robežas līdz rumbai Kuldīgā. Upes augšdaļa ir mazāk apdzīvota, ar ātrāku straumi.[4]
Pietekas [izmainīt šo sadaļu]
|
Kreisā krasta pietekas: |
Labā krasta pietekas: |
Attēlu galerija [izmainīt šo sadaļu]
-
Ventas rumba ziemā 2005
-
Ventas rumba
-
2007
-
2008
-
2008
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikators
- ↑ Ventas rumba, www.latvia.travel
- ↑ Heinrici Chronicon Livoniae, X.14.
- ↑ 4,0 4,1 Venta
|
|||||
