Venta

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par upi Latvijā un Lietuvā. Par citām jēdziena Venta nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Venta
Nosaukums citas valsts teritorijā:
Valsts karogs: Lietuva  Venta lietuviešu: Venta
Ventas rumba Kuldīgā
Ventas rumba Kuldīgā
Latvijas upe Venta karte.png
Izteka Veņu ezers (Lietuva)
55°44′42″N 22°31′59″E / 55.74500°N 22.53306°E / 55.74500; 22.53306
Ieteka Baltijas jūra
57°23′44″N 21°32′39″E / 57.39556°N 21.54417°E / 57.39556; 21.54417Koordinātas: 57°23′44″N 21°32′39″E / 57.39556°N 21.54417°E / 57.39556; 21.54417
Caurteces valstis Karogs: Lietuva Lietuva
Karogs: Latvija Latvija
Garums 346 km (Latvijā 178 km)
Vidējā caurtece 44 m³/s 
Gada notece 2,94 km³ 
Baseina platība 11 811,1 km² (Latvijā 6613,6 km²)
Galvenās pietekas Abava, Virvīča

Venta ir upe Latvijā un Lietuvā. Garums — 346 km, baseina platība — 11 811,1 km² [1]. Lielākās pilsētas Ventas krastos ir Mažeiķi, Kuldīga un Ventspils. Lielākā pieteka — Abava. Uz Ventas atrodas platākais dabīgais ūdenskritums Eiropā - Ventas rumba.[2]

Nosaukuma cilme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ventas nosaukums ir cēlies no līvu vārda vēna, kas nozīmē “upes ieteka jūrā”, “jūras šaurums” vai “osta”.[nepieciešama atsauce] Latīniskais nosaukums Winda pirmo reizi minēts Indriķa hronikas 1206. gada notikumu tekstā par vendiem.[3]

Zivis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ventā pārsvarā ir sastopamas šādas zivis[4]: ālanti, asari, alates, karpas, karūsas, līdakas, plauži, sapali un zandarti.

Upes raksturojums un ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No Lietuvas robežas līdz Alšiem Venta tek pa Vadakstes līdzenumu, tālāk - starp Rietumkursas un Austrumkursas augstienēm. Krasti pārsvarā aizauguši, peldvietu nav daudz. No Šķēveļa līdz Kuldīgai krastos ir dolomīta atsegumi (Gobdziņu klintis, Ātraiskalns, Straujaiskalns), upē krāčaini posmi (Griezes, Nīgrandes, Gobdziņu, Varkaļu, Elles, Skrundas krāce, Briežu brasls, Griķu brasls, Rimzātu brasls, Rumbiņas krāce un Zeļģu krāce) mainās ar mierīgiem un dziļiem posmiem, daudz saliņu. Pie Kuldīgas Venta no dolomīta gultnes pāriet smilšakmenī, veidojot Latvijā lielāko ūdenskritumu - Ventas rumbu. Lejpus Kuldīgas, Piejūras zemienē upe līkumaina, tecējums mierīgs, ir sarkanīga smilšakmens atsegumi (Sarkanā siena), krasti lēzeni. 50% baseina aizņem meži. Venta parasti aizsalst decembra beigās, ledus iešana sākas marta sākumā. Ventas ieleja no Kuldīgas līdz Abavas ietekai un Ventas un Šķērveļa ielejas posms ir kompleksie dabas liegumi.
Ūdenstūrismam vairāk piemērota ir Venta no Lietuvas robežas līdz rumbai Kuldīgā. Upes augšdaļa ir mazāk apdzīvota, ar ātrāku straumi.[4]

Pietekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kreisā krasta pietekas:

Labā krasta pietekas:

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikators
  2. Ventas rumba, www.latvia.travel
  3. Heinrici Chronicon Livoniae, X.14.: Wendi autem humiles erant eo tempore et pauperes utpote a Winda repulsi, qui est fluvius Curonie, et habitantes in Monte Antiquo, iuxta quem 1206. (latīniski)
  4. 4,0 4,1 Venta