Kaštens Borkgrevinks

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kaštens Egebergs Borkgrevinks
Carsten Egeberg Borchgrevink
Kaštens Egebergs Borkgrevinks
Personīgā informācija
Dzimis 1864. gada 1. decembrī
Kristiānija, Karogs: Norvēģija Norvēģija
Miris 1934. gada 23. aprīlī (69 gadi)
Oslo, Karogs: Norvēģija Norvēģija

Kaštens Egebergs Borkgrevinks (norvēģu: Carsten Egeberg Borchgrevink) bija norvēģu polārpētnieks un dabaszinātnieks. Bija viens no pirmajiem cilvēkiem, kas pārziemoja un veica pētījumus kontinentālajā Antarktīdā. Borkgrevinks, tāpat kā viņa pēcgājēji Roberts Skots, Ernests Šekltons un Roalds Amundsens, tiek uzskatīts par vienu no Antarktikas izpētes heroiskā laikmeta galvenajām personām.

Borkgrevinks jau kopš bērnības aizraujas ar Antarktikas tematiku. Iegūst biologa izglītību skolā Oslo (Gjertsens skole), bet no 1885. līdz 1888. mācās Karaliskajā Saksijas Meža akadēmijā Tārantā, Vācijā. Strādā par pasniedzēju Oslo universitātē. 1888. gadā pārceļas uz Austrāliju, kur iekārtojas darbā par ģeodēzistu, vēlāk par pasniedzēju koledžā.

1894. gadā Borkgrevinks iekārtojas par matrozi un pētnieku uz norvēģu biznesmeņa Henrika Bulla vaļu medību kuģa Antarctic, ar ko 1895. gada 25. janvārī nonāk Adēra ragā Antarktīdā.[1] Īsas izkāpšanas laikā Borkgrevinks savāc vietējās floras un minerālu paraugus, kā arī veic apkārtnes izpēti, lai nākošo ekspedīciju laikā ierīkotu šeit ziemošanas apmetni.

Tajā pašā gadā Borkgrevinks piedalās VI Starptautiskajā ģeogrāfiskajā kongresā Londonā, kur sniedz ziņojumu par ekspedīcijas rezultātiem. Viņa ideja par pārziemošanu Antarktīdā gūst atbalstu, bet nesokas ar līdzekļu iegūšanu ekspedīcijas finansēšanai. Galu galā par ekspedīcijas finansētāju kļūst britu izdevējs Džordžs Ņūniss (George Newnes), kas par 35 000 sterliņu mārciņu nopērk tiesības uz grāmatu par topošo ekspedīciju.

Borkgrevinka 1899. gadā uzbūvētās ēkas

1898. gada 23. augustā ekspedīcija ar kuģi Southern Cross dodas ceļā uz Antarktīdu un 1899. gada 17. februārī sasniedz Adēra ragu. Desmit dienu laikā tiek veikta ekspedīcijas aprīkojuma izkraušana un tiek uzbūvētas divas mājiņas ziemotājiem. Apmetne par godu Borkgrevinka mātei tiek nosaukta par Ridlijas nometni (Camp Ridley). Ziemošanā piedalījās 10 cilvēku komanda ar 70 suņiem. Ekspedīcijas ziemošana bija slikti organizēta un neveiksmīga. Tās laikā slimības rezultātā mira viens no ekspedīcijas dalībniekiem zollogs Nikolajs Hansens, izcēlās vairāki ugunsgrēki, tika slikti organizēta pētnieciskā un saimnieciskā darbība.[2]

1900. gada 28. janvārī no Jaunzēlandes atgriezās Southern Cross un ekspedīcija tika evakuēta. Borkgrevinks aizkuģoja līdz Rosa šelfa ledāja robežai, kur uzgāja nelielu līci, kas vēlāk tika nosaukts par Vaļu līci. 16. februārī triju cilvēku komanda Borkgrevinka vadībā izkāpa uz ledāja un veica 10 jūdžu pārgājienu dienvidu virzienā, sasniedzot uz to brīdi tālāko dienvidu punktu 78°50'S.[3] Ekspedīcija atgriezās Jaunzēlandē 1. aprīlī.

1902. gadā Borkgrevinks piedalījās ekspedīcijā uz Martiniku vulkāna izvirduma seku novērtēšanai. Vēlāk viņš galvenokārt nodarbojās ar literārām un sporta aktivitātēm. Miris 1934. gada 21. aprīlī Oslo. Borkgrevinka vārdā nosaukts Borkgrevinka krasts Viktorijas Zemē, Borkgrevinka glečers, Borkgrevinka ledus mēle, Borkgrevinka nunataks, Borkgrevinkisens, kā arī zivju suga Pagothenia borchgrevinki.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Burton, Robert (2006). Norwegian (Tonsberg) Whaling Expedition 1893–95 in Encyclopedia of the Antarctic, ed. Beau Riffenburgh. Routledge. ISBN 0-415-97024-5
  2. Harrowfield, David. "The Southern Cross Expedition: First Burial on the Continent". University of Canterbury.
  3. Carsten Borchgrevink; south-pole.com