Kaaba

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kaaba.

Kaaba (arābu: الكعبة, al-Kaʿbah, izrunā: [ˈkɑʕbɐ]) ir kubveidīgas formas celtne Saūda Arābijas pilsētā Mekā, kā arī vissvētākā vieta islāmā. Tās augstums ir aptuveni 15 metri, bet pamatnes garums un platums ir no 10 līdz 14 metriem. Katrs no Kaabas stūris ir vērsts pret kādu no debespusi. Kaabas austrumu stūrī atrodas Mekas Melnais akmens. Saskaņā ar tradīcijām, šis akmens tika iedots Ādamam, kad tika izraidīts no Ēdenes dārza. Leģenda vēsta, ka akmens sākotnēji bija balts, bet laika gaitā, uzsūcot svētceļotāju grēkus, palicis melns.

Ikviens musulmanis, kas ir devies svētceļojumā uz Kaabu, nonācis tur, iet septiņas reizes apkārt celtnei un ik reizi noskūpsta un pieskaras Melnajam akmenim.

Saskaņā ar musulmaņu ticējumiem, Kaaba ir pirmā mošeja pasaulē. Korānā tiek apgalvots, ka Ibrāhīms un viņa dēls Ismaīls lika pamatus Kaabai.