Kaļķakmens

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kaļķakmens

Kaļķakmens ir karbonātiezis, kas sastāv galvenokārt no kalcīta. Kaļķakmeņus iedala pēc struktūras un sastāva. Pēc struktūras īpašībām izšķir brahiopodu, oolītu, kristāliskos, kunkuļainos un citu veidu kaļķakmeņus. Ja dažādu veidu piemaisījumi kaļķakmeņos ir vairāk kā 50%, tad tos iedala smilšainajos, mālainajos, kramainajos, dolomitizētos un glaukonītsaturošajos kaļķakmeņos.

Veidošanās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaļķakmeņi galvenokārt ir veidojušies seklās jūrās. Sīkāk to iedala biogēnos (ja ir bioloģiska izcelsme), hemogēnos, pārkristalizētos, kā arī drupu jauktas izcelsmes.

Metamorfisma procesā kaļķakmeņi pārvēršas par marmoriem.

Izmantošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Būvmateriālu rūpniecībā kaļķakmeni izmanto cementa un kaļķu ražošanā. Cukura rūpniecībā kaļķakmeni izmanto biešu jēlsulas attīrīšanai. Ķīmiskajā rūpniecībā kaļķakmeni izmanto sodas, kalcija karbīda un minerālmēslu ražošanā. Stikla ražošanā kaļķakmeni izmanto, kā piedevu, lai uzlabotu stikla termisko un ķīmisko izturību. Lauksaimniecībā kaļķakmeni izmanto augsnes kaļķošanai un kā piedevu lopbarībā.