Sevilja

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sevilja
Sevilla
Skyline of Sevilja
Flag of Sevilja
Karogs
Sevilja
Ģerbonis
Moto: NO8DO (Nomine Domini - Dieva vārdā)
Sevilja
Red pog.png
Sevilja
Koordinātas: 37°22′38″N 5°59′13″W / 37.37722°N 5.98694°W / 37.37722; -5.98694Koordinātas: 37°22′38″N 5°59′13″W / 37.37722°N 5.98694°W / 37.37722; -5.98694
Valsts Karogs: Spānija Spānija
Autonoma komūna Andalūzija Andalūzija
Province Seviljas province
Komarka Sevilja
Dibināta 8.-10. gs. p.m.ē.
Platība
 - Pilsēta 140 km²
Augstums vjl m
Iedzīvotāji (2009)
 - Pilsēta 703 206
 - blīvums 5 002,93/km²
 - aglomerācijā 1 493 416
Pasta indekss 41001-41080
Mājaslapa: www.sevilla.org

Sevilja (Sevilla) jeb Seviļa ir pilsēta Spānijas dienvidos, Gvadalkiviras upes krastos. Spānijas dienvidu kultūras, mākslas un finanšu centrs. Andalūzijas un Seviljas provinces galvaspilsēta.

Seviljā 1881. gadā konstatēja Eiropas gaisa temperatūras maksimumu +50 grādu pēc Celsija.

Sevilja slavena ar flamenko mūziku, saldumiem (polvorones, mantecados, pestiños, Roscos fritos, magdalenas, yemas de San Leandro, Tortas de Aceite) un Svētās nedēļas svētku procesijām.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Romiešu laikā šeit bija viens no Hispania Baetica provinces centriem Hispāle (Hispalis). Tuvumā atradās otrs liels centrs – Itālika (Italica), kur tika izvietoti atvaļināti romiešu leģionāri.

711. gadā pilsētu no vandāļiem atkaroja mauri un nosauca par Išbīliju (إشبيلية) no kā pilsētas mūsdienu nosaukums.

1248. gadā pilsētu ieņēma Kastīlijas karalis Fernando III, un kopš tā laika tā ir kristiešu rokās.

Vislielāko uzplaukumu pilsēta piedzīvoja XVI un XVII gadsimtā, kad tā kļuva par galveno Spānijas jūras ostu (kaut arī diezgan dziļi iekšzemē, Sevilja ir tikai 7 m virs jūras līmeņa, un līdz Gvadalkiras aizsērēšanai tā bija jūras osta). Caur pilsētu notika sudraba un citu Amerikas bagātību tirdzniecība. Caur Seviljas ostu 1585. gadā eiropieši iepazina šokolādi. Sevilja kļuva par vienu no Spānijas mākslas centriem (skat. Seviljas skola).

Tomēr vēlāk pilsēta nozīme mazinājās, jo to izkonkurēja Kadisa Gvadalkivīras grīvā, kā arī, bēgot no inkvizīcijas, to pameta 30 000 mauru amatnieku.

Napoleona iebrukuma laikā Sevilja bija viens no galvenajiem spāņu pretošanās centriem.

1992. gadā Seviljā notika EXPO.

Ievērojamākās vietas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skats uz Seviljas katedrāli un Archivo de Indias ēku
  • Seviljas Alkazars (Reales Alcázares) (1364) - mauru mūrnieku celta Spānijas karaļa pils
  • Indiju Galvenais arhīvs (Archivo General de Indias) - Amerikas evaņģelizācijas un iekarošanas dokumentu krātuve
  • Seviljas katedrāle (Catedral de Sevilla) (1401—1519) - lielākā viduslaiku gotiskā katedrāle pasaulē. Celta pārbūvējotmošeju.
  • Zelta tornis (Torre del Oro) (XIII gs) - mauru celts pilsētas sargtornis

Cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Seviljā vai tās apkārtnē dzimuši: