Sevilja

Sevilja Sevilla
Karogs Ģerbonis
Moto: NO8DO (Tā [Sevilja] mani nav pametusi)
Sevilja
Koordinātas: 37°22′38″N 5°59′13″W
Valsts	Spānija
Autonoma komūna	Andalūzija
Province	Seviljas province
Komarka	Sevilja
Dibināta	8.-10. gs. p.m.ē.
Platība
- Pilsēta	140 km²
Augstums vjl	7 m
Iedzīvotāji (2009)
- Pilsēta	703 206
- blīvums	5 002,93/km²
- aglomerācijā	1 493 416
Pasta indekss	41001-41080
Mājaslapa: www.sevilla.org

Sevilja (Sevilla) ir pilsēta Spānijas dienvidos, Gvadalkiviras upes krastos. Spānijas dienvidu kultūras, mākslas un finanšu centrs. Andalūzijas un Seviljas provinces galvaspilsēta.

Seviljā 1881. gadā konstatēja Eiropas gaisa temperatūras maksimumu +50 grādu pēc Celsija.

Sevilja slavena ar flamenko mūziku, saldumiem (polvorones, mantecados, pestiños, Roscos fritos, magdalenas, yemas de San Leandro, Tortas de Aceite) un Svētās nedēļas svētku procesijām.

Vēsture

Romiešu laikā šeit bija viens no Hispania Baetica provinces centriem Hispāle (Hispalis). Tuvumā atradās otrs liels centrs – Itālika (Italica), kur tika izvietoti atvaļināti romiešu leģionāri.

711. gadā pilsētu no vandāļiem atkaroja mauri un nosauca par Išbīliju (إشبيلية) no kā pilsētas mūsdienu nosaukums.

1248. gadā pilsētu ieņēma Kastīlijas karalis Fernando III, un kopš tā laika tā ir kristiešu rokās.

Vislielāko uzplaukumu pilsēta piedzīvoja XVI un XVII gadsimtā, kad tā kļuva par galveno Spānijas jūras ostu (kaut arī diezgan dziļi iekšzemē, Sevilja ir tikai 7 m virs jūras līmeņa, un līdz Gvadalkiras aizsērēšanai tā bija jūras osta). Caur pilsētu notika sudraba un citu Amerikas bagātību tirdzniecība. Caur Seviljas ostu 1585. gadā eiropieši iepazina šokolādi. Sevilja kļuva par vienu no Spānijas mākslas centriem (skat. Seviljas skola).

Tomēr vēlāk pilsēta nozīme mazinājās, jo to izkonkurēja Kadisa Gvadalkiras grīvā, kā arī, bēgot no inkvizīcijas, to pameta 30 000 mauru amatnieku.

Napoleona iebrukuma laikā Sevilja bija viens no galvenajiem spāņu pretošanās centriem.

1992. gadā Seviljā notika EXPO.

Ievērojamākās vietas

Skats uz Seviljas katedrāli un Archivo de Indias ēku

• Seviljas Alkazars (Reales Alcázares) (1364) - uz mauru pils mūriem celta karaļa pils
• Indiju Galvenais arhīvs (Archivo General de Indias) - senu Amerikas izpētes un iekarošanas dokumentu krātuve
• Seviljas katedrāle (Catedral de Sevilla) (1401—1519) - lielākā viduslaiku gotiskā katedrāle pasaulē. Celta mošejas vietā.
• Zelta tornis (Torre del Oro) (XIII gs) - mauru celts pilsētas sargtornis

Cilvēki

Seviljā vai tās apkārtnē dzimuši:

• Adriāns (Publius Aelius Traianus Hadrianus) (76-138) – Romas imperators (117–138)
• Visente Aleiksandre (Vicente Aleixandre) (1898–1984) – dzejnieks, 1977. g. Nobela prēmija
• Gustavo Adolfo Bekers (Gustavo Adolfo Bécquer) (1836–1870) – dzejnieks
• Huans Belmonte (Juan Belmonte) (1892–1962) – matadors
• Felipe Gonsaless (Felipe González) (1942) – politiķis, Spānijas premjers (1982–1996)
• Bartolomē de Laskasass (Bartolomé de Las Casas) (1484–1566) – priesteris, indiāņu aizstāvis
• Antonio Mačado (Antonio Machado) (1875–1939) – dzejnieks
• Bartolomē Estebans Muriljo (Bartolomé Esteban Murillo) (1618–1682) – gleznotājs
• Trajāns (Marcus Ulpius Nerva Traianus) (53–117) – Romas imperators (98–117)
• Djego Velaskess (Diego Velázquez) (1599–1660) – gleznotājs