Kiangs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kiangs
Equus kiang (Moorcroft, 1841)
Austrumu kiangs (Equus kiang holdereri)
Austrumu kiangs (Equus kiang holdereri)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Nepārnadži (Perissodactyla)
Dzimta Zirgu dzimta (Equidae)
Ģints Zirgi (Equus)
Apakšģints Ēzeļi (Asinus)
Suga Kiangs (Equus kiang)
Izplatība
Equus kiang map.png

Kianga izplatības areāls atzīmēts gaiši pelēkā krāsā

Kiangs (Equus kiang) ir zirgu dzimtas (Equidae) ēzeļu apakšģints (Asinus) viena no sugām. Kiangs ir pazīstams arī ar nosaukumu Tibetas savvaļas ēzelis.

Kiangi savvaļā ir sastopami Tibetas plakankalnes stepēs. Tie ganās kalnu pļavās 4 000 līdz 7 000 m augstumā virs jūras līmeņa. Klimats šajā reģionā ir skarbs un vasara ilgst tikai 3 mēnešus. Kiangam ir jāpaspēj šajā laikā uzkrāt pēc iespējas vairāk tauku rezerves, lai spētu izdzīvot ziemā, kad veģetācija ir ļoti nabadzīgi un grūti atrodama. Vasarā kiangs pamatā ēd zāli, bet ziemā tas ēd visu, ko var atrast, gan sauso, apkaltušo zāli, gan dzelkšņainos krūmus[1]. Kiangs kā atsevišķa suga ir izdalīts pavisam nesen. Kādreiz to pieskaitīja pie Āzijas savvaļas ēzeļiem (Equus hemionus). Tomēr to ieradumi, izmērs un atšķirīgais raksturs ir licis zinātniekiem kiangus izdalīt ārpus Āzijas savvaļas ēzeļiem. Pētījumi liecina, ka starp šīm sugām DNS atšķirība ir 1% [2], un šī atšķirība ir radusies apmēram pirms 500 000 gadu.

Rīgas zoodārzs ir slavens ar to, ka pie mums labi jūtas un vairojas kiangi, kuri tiek iemainīti pret citiem zvēriem vai pārdoti citu valstu zoodārziem visā pasaulē.

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kiangs ir vislielākais no visiem ēzeļiem pasaulē, kianga augstums skaustā sasniedz 1,40 m, ķermeņa garums 2,10 m, astes garums 50 cm, svars 250-440 kg.

Kiangam ir liela galva, gaišs purns un izliekts deguns. Krēpes īsas, stāvus stāvošas. Kianga apspalvojums ir piesātināti rudā krāsā vasarā, kļūstot tumšāk brūnam ziemā. Vasarā kianga apspalvojums ir plāns, gluds un slīdīgs, apmēra, 1,5 cm garām spalvām, ziemā uzaug biezs kažoks un dubultgarš kā vasarā. Vēders, kājas, pakakle un purns ir gandrīz baltā krāsā. Tumšajām krēpēm uz kakla beidzoties, pa mugurkaulu pāri visam ķermenim līdz pat astes tumšajam brūni-melnajam pušķim stiepjas tumšas šokolādes krāsas svītra.

Proporcijās tas ļoti līdzinās zirgam, un vienīgā atšķirība ir aste. Kianga aste ir tāda kā ēzeļiem. Kiangi skrien nedaudz lēnāk nekā Āzijas savvaļas ēzeļi[2].

Ieradumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kiangu grupa atskatās uz cilvēkiem

Bez cilvēka kiangam ir tikai vēl viens ienaidnieks - vilks. Kiangi aizstāvās pret vilkiem, saspiežoties kopā aplī ar galvām uz iekšpusi, un mežonīgi atspārdoties ar pakaļkājām. Tādēļ vilki uzbrūk tikai vientuļiem, no bara noklīdušiem kiangiem. Kiangi dzīvo ciešā barā, kas nekad tā pa īstam neizklīst. Bars sastāv no 60-70 dzīvniekiem. Ja kiangs attālinās no bara, tad arī to dara nelielā grupā, kas sastāv vismaz no diviem vai trīs dzīvniekiem. Lielo baru vada viena no vecākajām mātītēm. Ērzeļi pamatā dzīvo kopā ar citiem ērzeļiem, un apvienojas ar mātītēm tikai pārošanās laikā[1]. Pārošanās sezonā ērzeļi cīnās savā starpā par tiesībām pāroties. Cīņas ir nežēlīgas, ērzeļi speras, kožas un dzenā viens otru. Kiangu ķēves kumeļu iznēsā 11 mēnešus, kumeļš dzīvo kopā ar māti apmēram gadu.

Kiangi ir slaveni ar to, ka pamanot tālumā tuvojoties cilvēku, pat ja tas būs vairāk kā kilometru tālu, tie sāk griezties nelielā aplītī uz vietas. Apejot apli, tie apstājas un kādu brīdi skatās uz cilvēku, tad atkal turpina griezties. Tādā veidā cilvēks var kiangam pieiet diezgan tuvu klāt. Tikai pašā pēdējā brīdī kiangs strauji metas skriet, bet arī ne tālu, atkal apstājas un riņķojot skatās atpakaļ, kur palicis cilvēks.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ērzeļu cīņa

Kiangiem ir trīs pasugas, kas viena no otras atšķiras ar izmēru, krāsu un galvas proporcijām. Austrumu kiangs ir vislielākais no visiem, rietumu kiangs ir nedaudz mazāks, bet dienvidu kiangs ir vismazākais.

Zirgu dzimta (Equidae)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]