Kipčaku valodas
| Kipčaku valodas | |
|---|---|
| Ģeogrāfiskā izplatība | Eirāzija |
| Ģenētiskā klasifikācija |
Tjurku valodas
|
| Atzari |
|
| ISO 639-5 | — |
 | |
| Kipčaku valodu izplatība | |
Kipčaku valodas ir tjurku valodu saimes galveno tjurku valodu viena no apakšgrupām, kurā ietilpst vismaz 13 dzīvās valodas ar kopējo runātāju skaitu ap 30 miljoniem. Izplatītas plašā reģionā Vidusāzijā, Ziemeļkaukāzā un Krimā. Lielākās valodas pēc runātāju skaita ir kazahu valoda (17 miljoni), tatāru valoda (5,2 miljoni), kirgīzu valoda (5,1 miljons) un baškīru valoda (1,2 miljoni).
Grupas valodas cēkušās no Vidusāzijas un Piekaspija stepēs dzīvojušajiem kipčakiem, kas vēlāk kā kumāni izplatījās uz rietumiem līdz pat Ungārijai. Viens no plašākajiem rakstu avotiem ir 14. gadsimta vārdnīca Codex Cumanicus, kur kumānu valoda saukta par tatar til.
Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Viena no vispārpieņemtajām klasifikācijas versijām:[1]
- Tjurku valodas
- Oguru valodas
- Galvenās tjurku valodas
- Kipčaku valodas
- Austrumkipčaku valodas (kirgīzu-kipčaku)
- Kirgīzu valoda (5 150 000)
- Altajiešu valoda (68 700)
- Teleutu dialekts (3700)
- Ziemeļkipčaku valodas (kipčaku-bulgāru)
- Baškīru valoda (1 200 000)
- Tatāru valoda (5 200 000)
- Sentatāru valoda †
- Dienvidkipčaku valodas (kipčaku-nogaju)
- Karakalpaku valoda (871 970)
- Kazahu valoda (17 000 000)
- Nogaju valoda (86 000)
- Barabiešu dialekts (8000)
- Fergānas kipčaku valoda †
- Rietumkipčaku valodas (kipčaku-kumānu)
- Karaīmu valoda (80)
- Krimiešu-urumu valodas
- Urumu valoda (185 000)
- Krimiešu valodas
- Krimas tatāru valoda (580 000)
- Krimčaku valoda (200)
- Kaukāza kipčaku valodas
- Karačaju-balkāru valoda (310 000)
- Kumiku valoda (450 000)
- Mamluku-kipčaku valoda †
- Armēņu-kipčaku valoda †
- Kumānu (pečeņegu) valoda †
- Austrumkipčaku valodas (kirgīzu-kipčaku)
- Kipčaku valodas
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
| ||||||||||||||||||